Džungļi. Saglabājiet noslēpumu dzīvu

Atskanēja pieklauvējums pie durvīm, ceturkšņa kapteinis nesa lielu maisu ar drēbēm un somu ar ieročiem un citiem misijas pabeigšanai nepieciešamiem priekšmetiem. Izmetis somu uz grīdas, vīrietis nolika drēbju maisu uz gultas un sāka vilkt ārā savu formastērpu.

– Jāstaigā pa militāro nometni bez ieročiem un ikdienas formā. – Viņš teica, izvilkdams no somas brīvas bikses, plānu T-kreklu ar garām piedurknēm un augstu apkakli, haki krāsu un taisnu jaku. "Šī ir ikdienišķa uniforma, jums nav jānēsā lakats galvā," un izņēma šalli, lai tā atbilstu T-krekla krāsai, "ja ir karsts, tad var valkāt tikai bikses un T. -krekls ar īsām piedurknēm," un izņēma caurspīdīgu somiņu ar vasaras uniformu, "bet pagaidām tas nebūs vajadzīgs, tagad uz planētas ir rudens, un pēc pāris mēnešiem sāksies ziema. "Tu paskatīsies uz savu soļošanas formas tērpu vēlāk," viņš piebilda un izvilka citu somu. "Ir arī lietus jaka, silts džemperis un cimdi, redzēsiet vēlāk." Domāju, ka nekļūdījos ar izmēru, šajā amatā dienēju ilgu laiku, man ir uztrenēta acs, un te ir drēbes treniņam,” un atkal no somas parādījās caurspīdīga soma, “tad paskatīsies, palika tikai kurpes,” un kvartārs izkratīja no somas vairākas caurspīdīgas somas ar sapakotām kurpēm un, izvēloties somu ar zemajiem zābakiem, pasniedza man, – tie ir ikdienas formas tērpam, augstiem pārgājienu zābakiem, gaiši. zābaki treniņam un arī čības staigāšanai pa istabu,– tad viņš piegāja pie somas ar ieročiem un izņēma no turienes tumšu, biezu iepakojumu, – tā ir apakšveļa, visa no ērta mīksta materiāla un tik vērīgi skatījās. Nez, par ko viņš mani uzskata? Vai viņš domā, ka esmu pieradis valkāt tikai zīdu?

Kamēr vīrietis aktivizēja manu planšetdatoru, es stāvēju un skatījos uz formastērpu, apskatīšu vienatnē sīkāk, ieroci arī izpētīšu vēlāk.

"Šis ir ieroču seifs," sacīja ceturkšņa kapteinis, noklikšķinot uz neliela kvadrāta pie sienas, neliels panelis attālinājās, un es redzēju īpašus āķus šaujamieročiem un kabatas munīcijai un asmeņu ieročiem, "Es uzstādīju jums planšetdatoru. , ir jūsu pulciņa fiziskās sagatavotības grafiks un ēdnīcas, bibliotēkas un sporta zāļu darba grafiks,” vīrietis piebilda, „pārģērbies, tiekamies pēc 15 minūtēm koridorā, iesim iepazīties ar militārā nometne."

Viņš iznāca ārā un es izņēmu formu un apavus. 15 minūtes ir daudz, jums nekur nav jāsteidzas.

Izgāju no istabas tieši pēc 15 minūtēm, ceturtdaļmeistaram tiešām bija dedzīga acs, formas tērps man lieliski piestāvēja – neapskāva manu figūru, bet arī nekarājās kā uz pakaramā, un kurpes derēja ideāli, Es uzvilku šalli, un mani spilgti sarkanie mati bija vairāk pazīstami ar to nepiesaistīs uzmanību.

"Nu, iesim, es jums vispirms parādīšu ēdamistabu," sacīja ceturkšņa vadītājs un devās uz kāpnēm.

* * *

Es atgriezos istabā stundu pirms gaismas nodzišanas. Es nedomāju, ka visi cīnītāji ievēro rutīnu, bet pēc gaismas nodzišanas ir aizliegts atstāt telpu. Ēdamzāle atradās kazarmas pirmajā stāvā, kvartants man parādīja manas daļas galdu, viņi jau bija paēduši vakariņas. Mums bija uzkodas, vīrietis bija ziņkārīgs, bet es nesazinājos, un viņš ātri atteicās no mēģinājuma pierunāt mani. Man nav ko stāstīt par savu dzīvi, viss labais notika pirms 6 gadu vecuma, un tad bija verdzība, mācības, smagas mācības un nekādu cerību uz laimīgu nākotni. Mācību centrā sapņi tiek ātri nogalināti, un gada laikā no tiem vairs nav palicis pēdas. Psihologi, treneri, audzinātāji un skolotāji – neviens par jums nežēloja un nepieņēma piemaksas par jūsu vecumu un dzimumu.

Apskatījusi drēbes, rūpīgi pakārusi tās un salikusi pa plauktiņiem, izģērbos un iegāju dušā. Es nesaslapināšu matus, tos ilgi nožūs, mani mati ir efektīvs ierocis, un es tos izaudzēju līdz ceļiem, sapinu četrās bizēs un aptin ap galvu, un tad nostiprināju to ar šalli vai lakatiņu, varu izmantot jebkuru virvi vai pat augu kātu. Bet mati nav vienīgais ierocis. Ierocis ir viss ķermenis. Jūs varat nogalināt ar roku, kāju, galvu un pat muguru. Galvenais ir zināt, kā un kur trāpīt, skaidri aprēķināt spēku un ātrumu. Tas viss ir novests līdz automātismam, un es varu nogalināt pat ar aizvērtām acīm pilnīgā tumsā, koncentrējoties uz skaņu un karstumu vai pat ienaidnieka sirds pukstēšanu. Man bija labi skolotāji, labākie savā jomā, saimnieks neskopojās, pieņēma darbā labākos no labākajiem un maksāja viņiem lielu naudu, lai viņi neskatās uz konkurentiem.

Modinātāja iestatīšana planšetdatorā pulksten 07.00. Rīt man ir tikšanās ar jaunu komandieri, es negaidu neko labu, es nedomāju iekarot karavīru uzticību, rūpējoties par viņiem vai izgriežot savu dvēseli viņu priekšā, runājot par savu grūto dzīvi. Nezinu kā un negribu, katram pienāk tāds liktenis, kādu dievi viņam noteikuši.