Pavasara dienasgrāmatas

Vesta pamāja ar galvu un atgriezās savā vietā, taču stundu neatgriezeniski izjauca jaunā skolēna uzvedība. Bet, paldies Dievam, atskanēja zvans.

«Nu, es priecājos jūs visus satikt.» Tiekamies nākamajā nodarbībā. Tiekamies vēlāk – profesore paņēma piezīmes no kanceles un izgāja no klases.

Studenti sāka krāmēt somas, vairums no viņiem apsprieda sīkā cienītāja nekaunīgo uzvedību. Emma pielēca no sēdekļa un paskatījās uz savu draugu, nespēdama neko pateikt. Viņa bija sašutusi par draudzenes uzvedību, meitene gaidīja, ka viņai būs stiprs plecs, uz kura varēs balstīties, bet šķiet, ka viņa tikai liek sevi izskatīties pēc pilnīgas muļķes un augstprātīgas, un tādus cilvēkus nemīl nevienā vietā, laika pārbaudīta prakse.

«Emma, aizver muti, pretējā gadījumā tagad tur lidos mušas,» smaidot sacīja Romāņina, šķūrējot mantas mugursomā.

– Iekšā un! – Lankova iesaucās, viņa bija gatava turpināt, bet tas neizdevās.

Vesta labajā rokā sēdēja Isajevs, kurš nesteidzās pamest auditoriju. Puisis piecēlās un saskārās aci pret aci ar Romāniņu, precīzāk, meitene mazā auguma dēļ redzēja tikai viņa krūtis.

«Čau, mazā,» Senija teica, pamājot viņai pa degunu. – Nedižojies, citādi sadursies ar problēmām. Šis ir draudzīgs padoms, un jums par to nav man jāpateicas.

Vi pacēla galvu un aiz sašutuma saburzīja pieri, meitene atgrūda puisi, lai nabaga puisis nelido atpakaļ pie rakstāmgalda, bet tomēr šoreiz bija ātrāks un nostājās uz kājām.

– Pirmkārt, es neesmu niecīgs pret jums. Un kad tu kļuvi par manu draugu, vai ne? Es neatceros, bet man ir lieliska atmiņa. Ejam Em- Romāniņa uzkāra plecā mugursomu, paņēma draudzeni un izvilka līdzi no kabineta.

– Kāpēc viņa ir tik dusmīga? – Valters jautāja, pieejot pie drauga. – Un kas viņa vispār ir?

«Traka sieviete ar ļoti dumpīgiem tarakāniem savā mazajā galvā,» Arsenijs atbildēja, pakārdams mugursomu uz pleca.

Puiši saskatījās, nemanot, kā aiz viņiem nopūtās trīs līdzjutēji. Šīs meitenes apdzina puišus un ielidoja koridorā, ar acīm viņas sāka meklēt to pašu uzbrucēju, kurš iestudēja šovu pārim.

– Kas tālāk mūsu grafikā? – Vesta jautāja, ar rokām turot mugursomas lencītes, kas karājās viņai aiz muguras.

«Es esmu dusmīga uz tevi, un tu to zini,» Emma neapmierināti nomurmināja, grozot rokās saburzīto stundu grafiku.

– Nāc, Em. Es tikai izteicu savu viedokli, mums it kā ir vārda brīvība, vai ne? – meitene draudzīgi viegli uzsita draudzenei pa plecu.

«Horeogrāfijas stunda,» meitene atbildēja, dusmas aizstājot ar žēlastību.

Tie trīs fani, kuri bija vienkārši sajūsmā, ieraugot Isajevu, pielidoja pie viņiem.

– Kā tu pazīsti Seniju? – jautāja viens no viņiem, stāvot Vestai priekšā, tādējādi aizšķērsojot viņai ceļu.

Romanīnas uzacis pacēlās un viņa mēģināja meiteni apiet, taču viņai abās pusēs uzreiz parādījās draugi, un ceļš tika aizsprostots.

– Kas tev par to rūp? – Romāņina pārsteigta jautāja, skatoties uz šiem trakajiem.

– Kā tu viņu pazīsti? Vai jums ir tuvas attiecības? «Viņš tā uz tevi skatījās lekcijas laikā,» viens no žogā stāvošajiem atvilka un gurdeni nopūtās.

– Tu vispār esi normāls? – Vesta jautāja, nosvērti uzlūkojot katru no viņiem.

«Tas ir pats Arsenijs Isajevs,» sacīja trešā jaunkundze, sažņaudzot mazās dūres.

– UN? Man tagad jāsāk no sajūsmas čīkstēt, vai ne? – meitene paraustīja plecus, viņai bija vēlme atgrūst šos trakos cilvēkus un mierīgi doties tālāk, bet viņi stāvēja pārāk cieši.

«Viņš ir Eirovīzijas dalībnieks, viņa albuma augšgalā ir iTunes,» čivināja viena no jaunajām dāmām.

– Kas ir Eirovīzija un iTunes? – Vesta diezgan mierīgi uzdeva jautājumu.

– Viņa joko, vai ne? – teica meitene, kas bija pa kreisi kordonā, skatoties uz Emmu, kura ar grūtībām spēja savaldīt smaidu.

«Nē, viņa neskatās televizoru, neizmanto globālo tīmekli,» atbildēja Lankova. – Un jā, viņa ir mazliet traka, tu droši vien saprati šo faktu.

Kamēr Emma runāja ar meitenēm, Vesta paspēja izkļūt no blīvā fanu loka; pēc minūtes ieradās viņas draudzene, atstājot aiz sevis apmulsušās meitenes, kuras turpināja ziņkārīgi skatīties uz Romāniņu.

– Par ko viņi runāja? – Vesta jautāja draudzenei, redzot viņas apmierināto seju.

«Iesākumā jums ir piedots rīta incidents, viņu sejas bija daudz vērtas,» smejoties ievilka Lankova. «Es jūs izglītošu par šo tēmu vakarā, bet pagaidām pasteidzīsimies, pretējā gadījumā mēs kavēsimies.» Es nevēlos kavēties mūsu pirmajā dienā.

Vesta paskatījās pulkstenī un draudzenes ātri gāja un gandrīz skrēja meklēt deju zāli, jo līdz nodarbību sākumam nebija palicis daudz laika.

Sieviešu ģērbtuve bija gandrīz pustukša, kad tajā iesteidzās Vesta un Emma. Viņi ātri atrada savus skapīšus un sāka pārģērbties. Emma rūpīgi izvēlējās savu garderobi. Dejošanai viņa izvēlējās citrona krāsas kapri bikses un lielu melnu tuniku virsū, meitene ievilka matus augstā zirgastē. Viņiem kājās bija tikai zeķes, tādu vēlmi izteica deju skolotāja, un šī vēlme atspoguļojās arī viņu grafikā. Dīvaina nots? Ļoti! Lai gan pati šī vieta ir ļoti dīvaina.

Romanīna bija patiesa pret sevi. Viņa ātri uzvilka apspīlētus legingus, virsū vienkāršu baltu alkoholisko T-kreklu, rokās uzadīja bezpirkstu cimdus, mati, kā parasti, bija savilkti uz augšu bezveidīgā kūciņā.

«Ejam jau,» Emma satvēra draudzenes roku un ievilka viņu deju zālē.

Vesta tikai paspēja aizcirst skapīti un sekoja draudzenei, kura jau bija pietiekami cietusi, lai sāktu mācīties. Ģērbtuvē palika tikai divi cilvēki: Karamele un Bella.

«Man šķita, ka mācības šeit būs jautra nodarbe, bet viss bija tik skumji,» Alise ievilka, aizverot skapīti. – Ak, būtu labāk, ja mēs ar Seniju turpinātu turneju.

– Ir tikai pirmā diena, un pirmā lekcija bija diezgan smieklīga, vai ne? – Bella atbildēja, rakņājoties pa savu skapīti, kaut ko meklēdama.

«Vai jūs runājat par šo augstprātīgo, kurš vēlas visur ielikt divus centus?» – Karamele salika rokas uz krūtīm. «Viņa mani kaitina, viņa izliekas par visgudrāko, bet patiesībā viņā nav nekā.» Mēs iesim?

– Ej, es tūlīt būšu.

– Kā tu vēlies.

Karamele atrāvās no kabineta un iegāja deju zālē. Altmans palika viens. Meitene izņēma no skapja pušu kurpes un ar nicinājumu un ilgām uz tām skatījās. Bella izskatījās ļoti satraukta, kaut kas viņu satrauca, bet viņa visu paturēja pie sevis. Viņa tos nav valkājusi vairāk nekā trīs mēnešus, kopš nolēma atteikties no baleta. Pēc minūtes viņa ar riebumu iemeta skapītī savas laimīgās puanšu kurpes, skaļi aizcirta durvis un devās uz ģērbtuves izeju.

– Pfft, kāpēc man vajag dejot? – Marks neapmierināti nomurmināja. – Es neesmu dejotājs, es esmu aktieris.

Senija paglaudīja draugam pa plecu un gribēja teikt ugunīgu runu par to, kā viņam mīļi izskatītos baleta tuti, taču, pirms viņš paspēja, zālē ienāca viņu deju skolotājs.

«Šajā akadēmijā mēs neizglītojam tikai vienā lomā saspiestus aktierus, mēs veidojam universālu aktieri, kurš var spēlēt, dziedāt un dejot visu pasaulē,» zāles centrā ienāca gara, stalta sieviete un novilka no pleciem jaku. «Tāpēc, Mark, es iemācīšu dejot pat tādu koka puisi kā jūs.» Līdz absolvēšanai jūs dejosit ar mani ne sliktāk par visu Lielā teātra baletu. ES apsolu! – Anfisa starojoši pasmaidīja.

Studentes ķiķināja, skatoties uz Valteru, bet puisis paskatījās uz leju.

– Nu, domāju, tu uzminēji, ka es tev iemācīšu horeogrāfiju. Daudzi no jums atceras mani no iepazans klausīšanās, tagad mums ir laiks tuvāk iepazīt vienam otru. Mani sauc Anfisa Milāna, un, kā jau teicu iepriekš, es lieku katram no jums dejot, jo jebkuram aktierim ir jāprot pareizi kustēties, tas viņam noteikti palīdzēs karjerā.

Bella ienāca zālē un uzreiz izpelnījās klasesbiedru aplausu un aplausu vilni.Milans pagriezās un ieraudzīja meiteni, uzsmaidīja viņai un ar žestu aicināja iet iekšā.

– Kāpēc visi viņai aplaudē? – Vesta klusi jautāja draudzenei.

«Šī ir Bella Altmane, talantīga balerīna, viņa dejoja uz visām slavenākajām pasaules skatuvēm,» Emma atbildēja tādā pašā čukstā.

«Tev ir paveicies, ka mācāties vienā klasē ar tik talantīgu meiteni kā Bella.» «Es neesmu pelnījis jūsu aplausus,» sacīja profesors. – Bet, es gribēju, lai jūs zināt, ka starp jums ir vēl viens talantīgs dejotājs, kurš ir dārgakmens.

Visi sāka skatīties viens uz otru un brīnoties par kādu, par kuru runā Milāna, katra meitene slepus sapņoja, ka tagad viņu nosauks. Tikai Vesta pilnīgi mierīgi stāvēja malā un pat žāvājās no garlaicības.

– Vesta, nāc uz priekšu, – Anfisa jautāja, tukši skatīdamās uz Romanīnu.

«Vai esat pārliecināts, ka nejaucat mani ar kādu?» – Romāņina jautāja, visi skolēni pagriezās pret Vestu, viņi nespēja noticēt, ka viņa ir tā tīrradņa.

– Es tevi atcerējos no klausīšanās. Jūs pārsteidzoši atšķīrāties no visiem pretendentiem. Pat tagad jūs nestāvat kā visi, nāciet uz priekšu, lai visi jūs atceras – Anfisa atkal lūdza viņai ar žestu spert soli uz priekšu.

Vesta negribīgi iznāca pie skolotājas un nostājās viņai blakus, viņa turēja rokas aiz muguras, bet nenolaida galvu, nebaidījās skatīties uz cilvēkiem pat tik neveiklā situācijā kā šī.

– Vesta, varbūt vari dejot visiem? – Milāna viņai uzdeva jautājumu.

«Nē,» meitene pārliecinoši atbildēja. – Es nedejoju pēc pieprasījuma, un šķiet, ka šī ir akadēmija, nevis mans labdarības priekšnesums, vai ne?

– Ej uz savu vietu. Saskarsmē tu esi tikpat oriģināls kā dejā. Labi, iekārtosimies divās rindās un sāksim iesildīties. Labi jāiesilda ķermenis, lai dejojot nenotiktu nepatīkami incidenti.

Viņa ieslēdza mūziku un sākās horeogrāfijas stunda. Sākumā viņi iesildījās pirmajā pusstundā. No malas tas viss izskatījās pēc kaut kādas bakhanālijas. Katram bija dažāds treniņu līmenis, ja kāds visu uztvēra pirmajā mēģinājumā, tad kādam neizdevās un nespēja izpildīt vingrojumu atkal un atkal, dažiem pat izdevās nokrist uz grīdas, tāds neveikls dejotājs bija Marks, Senija klasē visu laiku ķircināja savu draugu par šo tēmu, no kā līdz stundas beigām viņš saņēma vieglu pļauku no labākā drauga.

Tad viņi sāka apgūt vienkāršākās deju kustības, otrās stundas beigās lielākā daļa skolēnu bija izspiesti kā citroni. Šķiet, dzīvespriecīgas palika tikai Vesta un Bella, kuras ar tādu pašu neatlaidību turpināja izpildīt vingrojumus.

– Ei, kāpēc tu tik ātri padevies? – Milāna uzrunāja studentus. – Šī ir tikai viena nodarbība, kas ilgst divas stundas. Kā var nospēlēt veselu priekšnesumu 3 stundās, vai ne? Jums sevī jāattīsta gribasspēks, nenogurstoši jāstrādā, lai iegūtu skatītāju atzinību un mīlestību.

Gandrīz visiem skolēniem jau sāpēja kājas, un viņi vienkārši nokrita uz grīdas, nespējot veikt nekādas kustības.

«Es dodu jums atlaidi un tikai tāpēc, ka šodien ir jūsu pirmā skolas diena,» sacīja Anfisa, pārkārtojot dziesmu. – Bella, neatsakies parādīt mums savu talantu, dejo šiem koka čokiem, ļauj viņiem redzēt, kas ir dejošana.

Nogurušie pirmkursnieki sabruka uz grīdas, kas nozīmēja, ka viņiem tika dota amnestija un viņi varēja nedaudz atpūsties. Altmane pamāja ar galvu un devās uz Milānu, lai izvēlētos mūziku savai dejai.

«Es nejūtu savas kājas,» Emma sacīja, pastiepdama pēdu.

– Tu esi noguris? – Vesta pārsteigta jautāja, no viņas lija sviedriem, bet viņa tajā pašā laikā izskatījās laimīga.

– Patiesībā jā, bet vai ne? – meitene pieskārās viņas kaklam. «Es domāju, ka es tur kaut ko izrullēju.»

– Noteikti nē.

Sāka skanēt mūzika, un skolēni, kas sēdēja uz grīdas, noliecās uz priekšu, lai skatītos prima baleta Altmaņa deju. Nav tā, ka Vesta neizrādīja nekādu interesi, viņa nekādā gadījumā nebija ieinteresēta redzēt, ko viņa dara, bet viņa nemaz nevēlējās tikt uz priekšu.

Un tad Bella sāka dejot, visi skolēni apklusa, skatījās uz viņu plaši atvērtām acīm. Viņa Vestas uzmanību piesaistīja tikai uz minūti, un tad viņai kļuva garlaicīgi. Romāņina piecēlās no grīdas un ieslīdēja ģērbtuvē. Viņa atvēra savu skapi un izvilka dvieli un ūdens pudeli. Vesta noslaucīja sviedrus no sejas un sāka rakņāties pa skapīti, meklējot savas mantas.

Pēc minūtes atskanēja pērkona aplausi no publikas, un tad Bella kā šemets ieskrēja ģērbtuvē un uzreiz piegāja pie Vestas.

«Jums nav tiesību izrādīt man tādu necieņu!» – Altmans iekliedzās, ar roku atsitoties pret Romanīnas skapja durvīm.

– Kāpēc lai es tevi pēkšņi cienītu? – Vesta jautāja, lūkojoties ārā aiz durvīm, griežot krūzi no ūdens pudeles.

«Es esmu pasaulslavena balerīna, biļetes uz manu uzstāšanos maksāja simtiem tūkstošu, un jūs tikko dejas vidū piecēlāties un aizgājāt,» Bella izrāva meitenei no rokas ūdens pudeli, tādējādi liekot viņai maksāt. uzmanību sev.

– Ko šajā akadēmijā dara baleta prima, ja? Vai nav tā, ka viņi tevi nost no skatuves? – Vesta nedaudz paliecās uz priekšu, skatoties meitenes acīs.

Altmane nespēja savaldīties, viņa uzlēja ūdeni no pudeles uz Romanīnas T-krekla un iespraucās ar kāju, viņa pagriezās un piegāja pie sava skapja.

– Vai zini, kāpēc es aizgāju? Tu dejoji mehāniski, dejā nebija dvēseles. Vai esat to kaut kur pazaudējis? – Romāņina jautāja pēc viņas, noslaukdama slapjo T-kreklu.

Bella uz šiem vārdiem neatbildēja. Viņai riebās to atzīt, taču šī jaundzimušā vārdos bija daļa patiesības, viņa bija zaudējusi jebkādu vēlmi dejot, bet pirms dejas bija viņas vienīgā iespēja izpaust visas savas emocijas un pārdzīvojumus.

Tās pašas dienas vakars.

Pēc vētrainas dienas Isajevs un Valters nolemj doties uz sporta zāli, lai iesildītos.

– Kā tev te patīk? Marks jautāja skrienot uz skrejceliņa.

«Ak, ir daudz manu fanu, kas man patīk,» atbildēja Senija, turot rokās hanteles.

«Ak, jā, it īpaši šī trakā, man šķiet, ka viņu sauc Vesta,» Valters smaidīdams sacīja, skatoties uz spoguļa sienu.

– Šī meitene ir traka pēc manis.

– Vēl būtu!! – puisis atbildēja skaļi smejoties. – Cik reižu viņai izdevās tevi sist un apvainot, ja? 5 vai 7 reizes, vai ne?

«Tā viņa izrāda savu simpātijas pret mani, Valter, tu neko nesaproti no meitenēm,» sacīja Senija, paceļot hanteles.

– Nu, protams, galvenais varonis-mīļākais, tu esi ar mums, kur man rūp tavu cienījamo cilvēku.

Isajevs apstājās un nolika hanteles zemē, puisis par kaut ko smagi domāja, paņēma pudeli ūdens un iedzēra malku.

«Beidzot,» Emma pievilka, ieejot sporta zālē, un viņas acis kaut ko meklēja. «Nu, kāpēc taisīt tik daudz gaiteņu, šeit jūs varat viegli pazust,» jaunā meitene vaimanāja zem deguna.

Marks turpināja mācīties, nepievēršot uzmanību meitenei, kas ienāca, bet Arsenijs bija iegrimis domās un vispār neko nemanīja. Lankova vēlējās lūgt viņiem palīdzību, taču neuzdrošinājās viņus atraut, viņa pāris minūtes skatījās sporta zālē, un tad beidzot atrada meklēto. Vesta lūdza draudzeni atnest viņai jogas paklājiņu. Par ko? Viņa nevarēja trenēt vēdera muskuļus, guļot uz grīdas, tas nebija īpaši ērti. Bet Emma negāja, jo draudzene viņai jauki pajautāja, Vesta solīja uztaisīt pēdu masāžu, jo pēc šodienas horeogrāfijas Lankovai krīt nost kājas.

Meitene saritināja paklāju un devās uz izeju, viņa jau bija izkāpusi pa durvīm, kad puiši atkal sāka runāt.

«Zini, es likšu viņai iemīlēties manī, šajā rupjā un rupjā Vestā!» – Arsēnijs pārliecinātā tonī teica, skatīdamies uz savu draugu.

Emma sastinga vietā; aiziet šādā brīdī nozīmēja daudz ko palaist garām. Meitene uzmanīgi atvēra durvis un skaļi ierunājās.

– Kāpēc tev to vajag? – Marks jautāja, izslēdzot skrejceliņu.

– Tā ir atriebība. Tev taisnība, neviena meitene nekad nav uzvedusies ar mani tā, kā viņa. viņai jādod mācība, es likšu viņai skriet pēc manis asarās un lūgšu neatraidīt viņas mīlestību.

«Es domāju, ka no šīs idejas nekas labs neiznāks.» Viņa atšķiras no tām, ar kurām tu esi pieradis saskarties.

– Vai vēlaties strīdēties? Lieliski, es pieņēmu izaicinājumu! – Senija pastiepa roku draugam, lai viņi varētu nostiprināt strīdu. – Pastāsti par to Vāverei un Karamelei, ļauj viņiem izdarīt derības.

«Slaucīts» Marks iesita drauga rokās. – Bet es nedomāju, ka viņa par tevi rūpējas.

– Redzēsim, draugs.

Puiši turpināja apmācību, un Emma, dziļi domās, atgriezās kopmītnē. Vai mums vajadzētu ticēt puišu vārdiem? Varbūt tas viss bija tikai joks un viņi ar to neko sliktu nedomāja? Līdz pašām savas istabas durvīm Lankova bija iegrimusi domās par to, vai ir vērts draudzenei kaut ko stāstīt vai paturēt visu noslēpumā. Ja Vesta to uzzinās, puišiem klāsies grūti un no skandāla neizdosies izvairīties. Meitene nospieda durvju rokturi un iegāja istabā.

– Kāpēc tu ieskrēji pilsētā? – Vesta jautāja, apsēžoties uz kāpnēm un pārlapojot kādu Šekspīra sējumu oriģinālā.

– Es jau ilgu laiku meklēju sporta zāli, un kā jūs vispār mani piespiedāt to darīt? – Emma teica, nometot atnesto mantu uz grīdas. – Kur ir mana solītā masāža?

«Vispirms es trenēšos, un tad jūs saņemsiet savu masāžu,» Romāņina piecēlās, izklāja paklājiņu un apgūlās uz tā. – Un pagaidām pastāstiet, ar ko ir slavens šis uznācējs un kas ir Eirovīzija.

– Pfff – Emma apsēdās uz krēsla un nogurusi žāvājās, viņa uzmeta kājas uz kumodes, kas stāvēja netālu. – Arsenijs Isajevs ir populārs dziedātājs, viņam ir simtiem tūkstošu fanu visā valstī. Viņš veido visdārgākos videoklipus, šogad kopā ar Alisi Karameli piedalījās Eirovīzijā, kur viņi ieņēma otro vietu. Atgriežoties mājās, viņi piedzīvoja nepieredzētu popularitāti. Viņi visu vasaru pavadīja turnejā.

– Un ko šī zvaigzne te dara? – Vesta jautāja, pumpējot vēdera muskuļus.

– Ja ticēt tam, ko viņi raksta žurnālā, viņš nolēma kļūt par aktieri mūziklos, un tādēļ viņam ir jāuzlabo savas vokālās un aktiermeistarības.

– Labi, ka es neskatos televizoru un nezinu visas zvaigznes!

– Starp citu, kā tev viņš patīk? – Emma jautāja.

– Isajevs? Stulbs kā spraudnis, bet viņš, protams, uzskata, ka ir ļoti foršs. «Viņš ir narcistisks kretīns,» atbildēja Romāņina, veicot atspiešanos.

– Vai tu satiktos ar viņu, ja viņš ierosinātu? Galu galā viņš ir tūkstošiem meiteņu sapnis…

– Hm, man ir sajūta, ka tu šodien pārpūlēsi nevis kājas, bet galvu, tu runā tik klajas muļķības! – Vesta teica, apsēžoties uz grīdas. – Dod man savas kājas, es tev masāžu, es esmu profesionāls šajā jomā.

– Vai ir kāds ceļš, kurā tu esi slikts? – Emma jautāja, noņemot kājas no kumodes.

«Es esmu šausmīga pavāre un nemaz nemāku adīt,» smaidot atbildēja Romāņina un sāka masāžu.

Pēc pusstundas Emma jau gulēja kā bērns. Vesta iegāja dušā un devās gulēt. Šodien viņa bija tikpat pārgurusi kā visi pirmā kursa studenti. Bet ziniet, pirmo reizi pēc ilgiem laikiem Romanīna jutās laimīga, un šis nogurums viņai sagādāja prieku. Viņa plaši žāvājās, apsedza galvu ar segu un aizmiga.