- -
- 100%
- +
– Viena notikuma tēmas saistība ar citu notikumu/parādību noformē summā secinājumus, kuros top notikumu loģiskais arguments.
– Signāli noformēti/saglabāti datos noformē izmantojumu informāciju.
– Dabas likumsakarību atklāšana dot ideju loģisko attīstību priekš sistēmu konstruēšanas, to pilnveidošanas, un uz to pamata tālāku atklājumu tapšanu.
– Iztēles tēlu forsēšanas griba darbojas tik ilgi kamēr to nodrošina realitātes bāzes saistīto likumu objektīvā griba resursu darbībām.
– loģiskā ilūzija nodrošina brīvu nosacītu informācijas loģisko vērtību plūsmu kurās parādās racionāli skaidrojumi-subjektīvie.
– Pagātnes notikumu summas vērtības formē- tagadni un vienlaicīgi nepārtraukta dinamikā nākotni.
– Bāzes likumu izmantošana tiek izmantota uzdevumu plānošanai un to veikšanai izvēloties tos pēc īpašībām funkciju ķēdes nodrošināšanai.
– Lai konstruētu sistēmas ir nepieciešama jomu standartizācija-vērtību atbilstībai, sinhronizācijai.
– Resursu apmaiņas nestspēja -maksimālais limits -lai balansēti varētu funkcionēt sistēma, kur subjektīvo pretenziju kāpināšana rada sistēmas pret balansu, un deformāciju, un funkciju jēgas zudumus.
– Tendences pariet organizēta citu vērtību akcenta procesā, saturs tiek piepildīts ar destruktīvam antisociālam vērtībām kur sociālas atklātas arhektiatūras sistēma tiek kapitāli deformēta līdz sabrukumam.
– Saņemtās informācijas pārbaude no citiem informācijas nesakarīgiem avotiem, citām datu failu bāzēm uz informāciju sastāvdaļas īstenību/atbilstību, jo agrāk nebija ar nepārbaudīto informāciju jēgas ar to manipulēt citiem mērķiem.
– Masu medijos speciali noformēta ziņa ir mērķēta uz masu apziņas dinamikas formēšanu, motivācijai viedokļa dinamikas formēšanai, kur fakti un dziļāka analīze nav pieļaujama, un ja tā protams parādās tā tiek bloķēta, vai ignorēta jo jēga ir informācijas jēgas tēlam, nevis faktiem.
– Lai kritizētu ir jābūt motivācijai, un būtiski no esošam statusa pozīcijām, vai dabiskās opozīcijas, kas ir cīņas instruments. Kritikas loģikas informācijas instruments tiek izmantots, vai to nepieļauj ideoloģijas formāts kritizēt pamatnostādnes, neveiksmīgi veido vispārējo politiku
– politiskās sistēmas stagnācija ar procesu degradāciju, kad ir sabalansētas grupu/grupējumu intereses un tās ir apmierinātas-nav grupējumu pretenziju totālu pretrunu-balansētu pretenziju un ietekmes lauku jomās-kartelis
– ilūzijas vērtība priekš realitātes sistēmām, abstraktas vērtības- organizatoriskais pieprasījums
– ilūzija noformē ilūziju par EGO pārliecības struktūras vērtību
– pārliecība mainās no citiem faktoriem, kad tiek atrasti citi argumenti priekš jaunās pārliecības/viedokļa, katrai pārliecībai sava likteņa loģikā relatīvā cena
– ideju loģikas konstrukcijas informatīvais atbalsts ir argumentos
– Jēgas sastāvdaļa ir perspektīvas iespējamas loģiski adekvātas plānotas darbības
– Jauna aprites vērtība ir evolūcijas etapa attīstības vērtība.
– Ideja- notikumu likumsakarības kuras var atkārtot citur tieši saistītos, vai/un citās sistēmās -resursu funkcijas priekš līdzvērtīgām sistēmām.
– Ideju sistēma-resursu atkarība funkcijās /algoritmos un motivācija ar kontroles līmeņiem ar definētiem datu iegūšanas /apmaiņas informatīvajām un datu nesējus sistēmām.
– Iegūtā datu informācija no notikumiem un to selektīvi loģiski intelektā apstrādājot formē idejas, loģiskā modulācijā- par tās relatīvu pielietojumu aktuālām, vai/un nākotnē plānotām notikumu situācijām.
– idejas formē loģiskos algoritmus ar nepieciešamo īpašību kombinācijām, definētos mērķtiecīgos procesos, kuri tiek kontrolēti ar ietekmes mijiedarbības pieejamiem /izmantojamiem instrumentiem/mehānismiem/ sistēmām.
– Lai noformētu, vai/un pieslēgtos resursu sistēmai, ir nepieciešamas datu nesēji (visi iespējamie izmantošanai un to iegūšanas veidi) saites informatīvās- lai veiktu ieplānotās datu funkcijas.
– tīra ideja-perspektīva, papildināta ar argumentiem iegūst sistēmas aprises
– Ideoloģija modulis, kurš daļēji, vai pilnīgi deformē veselā saprata loģiskos spriedumus pilnīgi bloķē paškritiku, bet pašu neizbēgami apzinātās pretrunas tiek projicētas uz oponentu
– noformēts ilūziju tēls, ir arguments
– vērtību plūsmas sinhronizācija priekš ideoloģijas/paradigmas-stratēģijas kontrolēts process
– relatīvās pieredzes pozīciju spriedumu vērtības-izmantojamas manipulācijās
– ilūzijas piedāvājums- atbilstošam pieprasījumam
– Identiskas sistēma, vai to izmantoti tikai konstrukciju elementi
– Vispārināti argumenti retorikai-ideoloģiska ietekmes vērtība
– Lai modulētu ar manipulēto informāciju, ir nepieciešams informācijas materiāls, uz kā pamata, zinot jau pozīciju formēt nodomus, kontekstus, abstrakti, un/vai ar realitātes elementiem
– informācijas cīņās, ir primāri neieciešams materiāls, reāli notikumi kuru cēloņi tiek mainīti pretēji un piedēvēti oponentam, pretinieka nodomi tiek formēti no visiem iespējamiem negatīvajiem tiem piedēvētiem scenārijiem
– Dažādi atdalīti telpā darba darītāji darot vienu to pašu darbu, procesā neatkarīgi nonāk pie loģiskām atziņām, kā loģiskas darbības var resursus optimizēt, jo pati Esamības uzbūve ir loģisko likumu diktēta-darbībās tiek atklātas, tas kas ir jau fundementāla loģiskas sistēmas funkciju iespējas. Esamības sistēmas ir loģiskas, bet to izmanītāji mēdz būt deformētu apziņas neloģisku spriešanu
Attīstības procesos politisko ideju-ideoloģijas organizēt ideju/abstraktos principus un to realizāciju realitāte sistēmā. Procesos pamatvērtības evolūcijas procesos nonāk pretrunā ar realitātes notikumu negatīvām izmaiņām, kad cita ideoloģijas ietekme sāk apdraudēt /dominēt pret,,harmonizētu» sakārtotu līdzsvarotu sistēmu eksistenci, kur kļūdu cēlonis nespēja (ideoloģiskā pārliecība) situāciju novērtēt ar kritisko/pragmātisko loģiku, ko nedot kāda bāzes ideoloģijas pamatvērtība, ko pavada izmisums/neziņa, ja tā tiks atcelta, jo tā it kā var zust ideoloģijas pamatnostādnes-izveidojas ideoloģiskā krīze-ideju trūkums priekš ideoloģisko problēmu risināšanas. Neatbilstība abstraktai idealizētai idejai -pret tās ļaunprātīgas izmantošanu realitātē-ideoloģijas būtības piesārņošana. Ideoloģiskās krīzes apstākļos aktivizējas restaurētās bijušās ideoloģijas jaunās versijās, ja ir ideoloģijas krīze, un nav vēl jaunu ideju realitātes ideoloģijas situācijai. Ideoloģiskās krīzē par vieno cēloņiem ir abstrakto principu vispārīgs modulis, kurš nespēj integrēt pretrunīgās akcentētās dominējošās jaunās vērtības-abstrakto principu izmantošanas pretrunas pret realitātes jaunajiem nosacījumiem, formējas neloģisks absurds. Ideoloģijas sākuma idejas formēšanās laikā tiek ņemtas reālas pretrunas, lai tas dzēstu, tālākos posmos attīstās, akcentējas citas pretrunas neizbēgami ar kuras primārā formātā tās neiekļaujas-sintezētas jaunās pārspīlētās idejas un to nesāji. Jebkuras Ideoloģijas beigu sakums ir pārspīlēts nerealizējamas idejas, kur ne realizācija rada vilšanos. Neviena Ideoloģija neietver pretrunu risināšanas algoritmu pašai ideoloģijai tās vērtībām, jo tās ir monolītas ar pieņēmumu, kā apsolīta ir,,patiesība». Realitāte laika gaitā pieprasa ideoloģijas citu izpildījumu, ja tiek sabalansēts pieprasījums un ideju vērtības- notiek ideoloģijas veiksmīga evolūcija.
Ja ideoloģija ir harmoniju un attīstību nesoša, ideoloģijas krīzes apstākļos to var modernizēt adekvāti jaunajiem izaicinājumiem-jaunu ideoloģijas versiju-realitātei atbilstošu loģisko versiju. Ja netiek modernizēta, koriģēta ideoloģija, tad piespiedu loģiskās darbības pret situācijām tiek daļēji vispārīgi apšaubīta ideoloģijas nestspēja jaunos faktoru ietekmes apstākļos-neizbēgams loģisks secinājums. Katrai ideoloģijas ietekmei ir savs vēsturiskais saglabājies potenciāls, un tā eksistence ir atkarīga no tā modernizācijas izveidotām saitēm nezaudējot ideoloģijas jēgu, nu jau ar citu ideoloģisko realitāti. Esamībā viss neizbēgami evolūcijā mainās-ideoloģijas/tehnoloģijas savā vēstures neapturamā ritumā. Ideoloģiju ideju pamatā ir kāda sabiedriska vērtība kura kļūst par organizējošo vērtību, notiek tās akcentācija, nozīmes palielināšanu.
Situācijas noformējas vienotos informācijas plūsmas apmaiņas ietekmes laukos, kuros tiek ienesta dažādu pozīciju/motivācijas informācija un attiecīgi motivācijas pieprasījumam, tiek izvēlēti no faktu aprites laukiem vajadzīgā/derīgā informācija argumentiem. Fakti /argumenti tiek, vai netiek pārbaudīti, iemesli dažādi:
– arguments pie autoritāte
– arguments pie statusa
– arguments pie kompetences
– arguments pie dažādiem informācijas aktivizētā aktuālā aprites lauka pozīcijām
rezultātā netiek. vai tiek izvērsta komplicētā loģiskā analīze. Aktualizētais informācijas kombināciju situācijas lauks var pildīt tikai kādu leģitīmu funkciju sistēmas ietvaros, kura ir definēta:
– likumos
– instrukcijās
– tradīcijās
Informācijas lauku aktivizācija notiek ar tēmas ierosmi ar terminiem/jēdzieniem- kuri ir relatīvā pozīcija procesam -kura formāts ir tēmas attieksmes vadlīnija. Informācijas meklēšana/iegūšana/esošās informācijas analīze/iztrūkstošās informācijas ieguvei loģisko ceļa izvēle/avotu iegūšanas apzināšana/no iegūtās informācijas bāzes kvantitātes selektīva vajadzīgās informācijas kvalificēšana/informācijas precizēšana/informācijas papildināšana/informācijas attīrīšana/informācijas apstrāde, pārstrāde -loģiskais informācijas apstrādes /izstrādes ceļš/informācijas noformēšana tēmai.
Manipulācijas ar informāciju faktiski ir -manipulācijas ar argumentiem priekš pret argumentācijas, un/vai motivācijas, vai/un pamatojuma/viedokļa/secinājuma-noformētam darbību tālāk plānam.
Esamības procesos sistēma -sistēmā informācija tiek noformēta/apstrādāta ar argumentu pamatojumiem, iegūstot tos loģisko dzirnavu apstrādē —loģiskais pamatojums/vadlīnija/secinājumi /loģisko darbību jēgas etapi. Ieņemot informatīvo relatīvo pozīciju procesos situācija diktē noteikta tipa informācijas loģikas spriedumus-relatīvais loģiskais pieprasījums procesam. Baltu var loģiskās dzirnavas samalt par pelēku- un otrādi, un te ir daļa,, īstenības» – jo baltā krāsa ir visu atstarotu viļņu garumu redzamā gaisma, kura sastāv no visiem krasu spektriem, bet to atstarošanu izlaižot caur difūzu spoguļa virsmu vairs neizskatās balta, analogi ir ar loģikas dzirnavu prizmām-sietiem.
Esamības eksistence uzbūve fundamentālajos loģiskajos datu, informācijas plūsmās to darbībās, to nesējos mērķa jēgas būtība ir realizēties ar loģikas mehānismiem/instrumentiem argumentētās pamatotās darbībās funkcionējošās sistēmās. Lai realizētu savu resursu iespēju potenciālu, attīstītās evolūcijas informācijas loģiskās vērtībās-enerģijas esamības dinamikas jēga loģiskās pārvērtībās.
Arguments loģiskai jēgas ir pamatojums. Bāzes likumi kontrolē sistēmu resursu, vērtību balansu/līdzsvaru un loģisko harmoniju ar dabiskiem to eksistences instrumentiem, loģisku notikumu neizbēgamu secību disharmonijai un paralēlu procesu izraisītām pretrunām, antagonismam ar šo sistēmu izzušanu, bojāeju. No ANTI sociālajam (primitīvās loģikas pirmā transformācija no bāzes moduļa-instinktiem) sistēmām, tālāk tiek pārņemti izvēles kārtībā, kā nepieciešamības to izvēlēti/izveidoti institūti ar modernizētām versijām- citā satura izpildījumā, varas procesa nodrošināšanai.
Institūti /Institūcijas formējas sabiedrības organizēšanai uz pretrunu pieredzes uz varas/sabiedrības pieprasījuma, izveidot darbībām (noteikumi/atzinumi) noteikumu definētu abstrakti leģitīmu bāzi ar -terminu/jēdzienu apzīmējumiem priekš definētās uzvedības/darbībām. Dialektikas procesu vēsturē notikumu procesam no varas/autoritāšu līderu puses tiek piešķirti termini, tēzes (nozīmīgas runas) kuru nozīme ierosina kardinālas tendences-pārmaiņas sistēmās-tiek definētas vērtības un situācijas.
Datiem, informācijai piemīt fundementāla Esamības likumu nesēja īpašības -eksistē iespēju kombināciju izkārtojuma īpašības, veidot sistēmu ar tās funkciju saistītu nozīmes jēgu. Notikumi Esamībā notiek izveidojot notikumu funkciju telpu- resursu vietu, platformu uz esošo, un/vai piesaistīto resursu bāzes, izveido ciklisku līdzvērtīgu notikumu ciklisku apļveida atkārtošanos, kas nodrošina sistēmu funkcionēšanu-resursu apmaiņu, ar protams nelielām notikumu neizbēgamam korekcijām katrā darbībā/ciklā, kur attīstās citas vērtības priekš citām sistēmas kombināciju akcentiem, un vadošajam vērtībām, un idejām citai revolucionārai/reformējamai sistēmai.
Darbības, darbs jēgu Esamībā iegūst- ja tās no pagaidu resursu izkārtojuma, it kā haotiskām (rekombinācija) darbībām noformē ciklisku darbību resursu sistēmu. Ir cikliski atkārtojošies notikumi (evolūcijas spirāles, revolūcijas, reformas, pārvērtības, ideju vadības maiņas) resursu spēku rekombinācijā, uz pagaidu pozīcijām, lai no tām noformētu sistēmu uz citiem noformējušiem iespējamiem savstarpēju darbību algoritmiem. Loģiskās versijas dot spriest informācijas analīzē neizbēgami balstoties uz esamības esošiem —eksistējušiem funkcionējošiem moduļiem/failiem/datu bāzēm, liek hipotētiski pieņemt duālas, dialektikas loģikas formātu un tā ietvaros kontekstā modulēt, citas iespējamas versijas, loģiski citas pretēju bāzes vērtību versijas-loģiskā vērtību maiņa kombinācijās priekš sistēmām.
Iegūtiem —kopētiem un saglabātiem datiem par notikumiem bioloģiskās matērijas un enerģijas mijiedarbības notikušiem notikumiem, vai balstoties uz iegūtām zināšanām objektīvām likumsakarībām, var plānot, paredzēt notikuma notikšu- vai/un zinot notikuma rezultātus var izskaitļot to vērtības, notikumu darbību rezultātu veidošanā izmantojot atrodot darbību algoritmu. Informāciju nokopētu informācijas nesējā, ar to var jau veikt manipulāciju darbības. Subjektīvam spriedumam sistēmās ir objektīvs formāta pieprasījums lai nodrošinātu objektīvo pozīciju ar subjektīvi modulētām kombinētām vērtībām priekš sociāla statusa, kur subjektīvais status dot kontrolēt, ietekmēt objektīvo resursu plūsmu, aizvietojamību/ pieejamību to vajadzīgu pieprasījuma organizēšanu. Subjektīvi akcentēti modelēta, realizēta informācijas loģiskā vadības vērtības produktā, kļūst zināma informatīvi un vizuāli atpazīstama vērtība simbolos (vārdi, termini/jēdzieni/logotipi/aplikācijas/visu veidu grafiskie un citu veidu simboli) piešķir konkurences cīņās ieņemto leģitimitātes aprites statusu, kuri kļūst par ideju spēka nesēju-ideoloģijas simbola identitātei, un dot kontrolēt objektīvo sistēmas resursus ar noteikumiem, likumiem, tradīcijām, pieņēmumu argumentiem. Viens no iemesliem ideoloģijas pret balansam ir tās nesējus atsevišķas personības EGO pretenzijas iegūt ievērību/svaru/atpazīstamību sistēmā ar dažādām radikālām idejām, ar vērtību sagriezt virpuli ideoloģijas laukos, kura aktivizē pretrunas sabiedrība, vai/un citās sistēmās. Bāzes princips-jebkuri pārspīlējumu izjauc sistēmas balansu, izņemot- tad, kad tas ir nepieciešams priekš evolūcijas-reāli balanss sistēmā, reāli vairs neeksistē-pretrunas nospiež/apspiež.
Loģikas dinamika
Esamībā autentiski atkārtot bijušu notikumu nav iespējams (vienīgi tehnoloģiskajā ražošanā, bet arī te ir no katras darbības notikušas exa/ato līmeņos (nodilums/deformācija/laiks/pozīciju potenciāls) izmaiņas, to nedot notikušu notikumu dinamikas iegūto vērtību summas pozīciju potenciāls, un to inerce, šis dinamikas bāzes apstāklis koriģē uz jaunām tendencēm/iespējām/pretenzijām, palidinātās jēgas procesa vadlīnijās. Eksplozijas nepārtrauktā dinamikas stāvoklī notiek neizbēgamas pārvērtības Esamības nepārtrauktā dinamikas plūsmā, līdz ar to loģiskā analīze balstoties uz bijušu pieredzi papildus reālajiem notikumiem summējas, vēl citi notikušu izmaiņu faktori un nosacījumi, iespējas, kurus nosaka jauni veidotās pozīciju vērtības un jauno vērtību vīzijas, kuras nodrošina pavadošās izmaiņas laika telpas jauni veidotājos resursu izkārtojumos.
Loģiskajās darbībās var kopēt/atdarināt/atkārtot/ņemt par piemēru/līdzināties notikušiem notikumiem, bet to vērtējums nedaudz vai/un kardināli mainās, ko nodrošina bijušo notikumu dalībnieku neizbēgami izveidojušās duālas pozīcijas, no to pieredzes, negatīvas/pozitīvas, atšķirīgi apzināti konkretizēti pretenziju-secinājumi. Uz notikumu bāzes tapušās vērtējuma pretenzijas ir ar mijiedarbībās potenciālu kuras nes mijiedarbību pārmaiņas esošās sistēmās-relatīvā Dialektika -Esamības realitātes uzbūve, bet ne abstraktās teorijās.
Loģiskā Dialektika Esamības uzbūves darbību esības bāzes algoritms. Divu vai/un vairāku, dažādu vērtību mijiedarbību darbībās notiek sistēmu formēšanās-pozīcijas /opozīcijas/star pozīcijas/dispozīcijas formēšanās. Tā kā pozīcija un /vai opozīcija ir viena dialektiskā procesa rezultāts, pēc būtības tās ir savstarpēji vienotās sistēmas no vienotām laika telpas vērtībām tapušas, tikai dažādiem to vērtējumiem un pretenzijām, un ietekmes iespējām. Dialektikas attīstības procesi notiek gredzenos pa spirāli-ēras/formācijas/ideoloģijas/iekārtas. Pozīcija un opozīcija cīnās savstarpējās konkurences cīņās par sistēmas vadību, un ietekmi. Bāzes likums -lai opozīcija iegūtu savu ideoloģisko identitāti, tai ir jānoformē pretējas vismaz abstrakti vērtības, lai iegūtu savu atpazīstamības identitāti un varētu to dalībniekus atpazīt informatīvi – kādas vērtības/pseido vērtības/ANTI vērtības tos vieno kopīgai reālai vai/un abstraktai identitātei. Pozīcija kontrolē /vada resursus, bet opozīcija ceļā uz to, izmēģinot /meklējot iedarbīgus instrumentus pret pozīciju, līdz tie tiek apzināti procesu instruments efekti priekš sistēmas vadības maiņas. Katra pozīcijas kļūda ir tēmējuma mērķis opozīcijai. Notikumos pozīcijas maiņa, kad opozīcija ieņem pozīciju bijušai pozīcijai nevar pieņemt bijušās opozīcijas vērtības, tai jāmeklē jaunas kombinācijas vērtības —turpinās informācijas attīstības-evolūcijas spirālveidīgais ceļš. Ja sistēmā faktiski,,opozīcija» (apmierina esošā sistēmas būtība un iespējas) ir tikai abstrakta, bet reāli nesoša tās pašas pozīcijas vērtības, tad pārvērtības nenotiek strauji, bet savstarpējās cīņās top cita tipa motivācija cīņai par varas statusu posteņiem.
Lai ieplānotu loģiskās darbības, tiek savākta adekvāta iespējams bijuša līdzvērtīga notikuma informācija, un noskaidroti cēloņi resursu svārstībām, un kādas izmaiņas tā funkciju darbībās var notikt, pret tā izveidoto funkciju (definētu iespējamu darbību) jēgu sistēmā. Iejaukšanās /cita neplānota mijiedarbība resursa funkcijās izraisa problēmu (avārijas) situācijas, kuru novēršanai/korekcijai var un tiek izmantotas iejaukšanās notikušā situācijā saskaņotas darbības.
Loģisko secinājumu kvalitāti nosaka iegūtās informācijas, datu autentiskuma vērtības kvalitāte, un izveidotā notikuma dalībnieku /vērtētāju /spriedēju subjektīvā pozīcija, kura veido loģisko kopsaucēju, kurš ir atkarīgs no subjektīvām pretenziju motivācijām, pret to, vai citu resursu izmantošanu, vai neizmantošanu-darbību definēšanu sistemātiskā programmas plānā un loģistikas izpildē.
Loģikas plūsmas procesos notiek relatīvo notikumu sistēmas vērtību kombināciju apzināšana, izziņa soļos (informācijas savākšana/apkopošana), konstruktīvos un definētos, zināmos darbību algoritmos, kuri spēj nodrošināt to saprotamu loģiski prognozējamu adekvātu darbību rezultātus. Loģiskā procesā noformējas, vai formējas zināmo un nezināmo vērtību noformēti notikumi, kā arī notikumu blakus procesi, kā arī paralēli tieši nesaistīti, vai pagaidu citu sistēmu pieslēgušu procesi, un to procesu produktu/starp produktu vērtības, un saistītie piemaisījumi, kuri izmaina vai papildina jēgas īpašības, izmaina vai neizmaina tendences.
Loģiskos procesos katrā soļu etapa darbībās iegūst rezultātus, vai starp rezultātus/ atziņas, vai gatavu iznākumu-notikumu darbību rezultāta summu, uz kura tālāk var formēt citu loģiskās ķēdes spriedumus, ierosināt citus papildus, vai turpināt esošos pamat procesus. Loģiskais process ir ierosināts un noticis kā vajadzīgs, derīgs (VAI/UN) ne vajadzīgs, nederīgs kaitīgs dotajā laika vienībā, vai nevēlams pēc būtības, vai novirzāms citā loģiskā ķēdē citai loģiskai jēgai.
Loģiskais process var būt negatīvs-ne loģisks (nepareiza adekvātā domāšana, cita slēpta motivācija/stratēģija),bez mērķtiecīgas faktu konstatācijas, kā abstraktu secinājumu sakopojums, iespējamu pieņēmumu nesējs, bez iespējas objektīva iznākuma prognozes, analīzes secinājumiem iegūstot vispārinājumu saraustītas/nesavienojamas loģikas formātu.
Loģiskā jēgas procesam ir /vai nav derīguma termiņš priekš aktuālo notikuma procesa, vai to etapiem, vai priekš resursa apguves. Loģiskie secinājumi ir derīgi, vai citreiz iespējams būs noderīgi, citu loģisku notikumu formēšanai. Loģiska procesā var iegūt atzinumus, iespējamām likumsakarībām kuras iespējams notiks citos ierosinātu faktoru apstākļos. Negatīva loģiskā pieredze ir informatīvais materiāls citu darbību veikšanai/neveikšanai -citā uzlabotu piemērotu loģikas instrumentu izmantošanā- citā noformētā sistēmā.
Loģiskais process ir vērtīgs priekš (VAI/NE/UN/JA) pret kādu relatīvo vērtību, kurai ir pamatoti konstruēta loģiskā vadlīnija, ja ir vadlīnijai-līnijas/sistēmu koordinātes, tad ir sistēmas aprises un vērtību iespējama aprites saišu tapšana. Katram notikumam ir būtiska, vai nebūtiska ietekme uz loģiskajiem mērķa vadītiem soļiem-darbībām vai/un- bez darbībām. Faktiski katru loģisko darbību veic un vada informācijas nesējs sistēmā -kuru vada cita līmeņu loģikas vadītāji-visi informācijas nesēji ir procesu tieši/netieši vadītāji neatkarīgi no deklarētā statusa.
Izvēloties un/vai mainot relatīvos argumentus notikuma vērtēšanai, mainās relatīvā (mainīgā) pozīcija un vērtējuma attieksme/konteksts, par/ vai pret notikumu, manipulācijas ar izvēlētajiem selektīvajiem argumentiem-tas bija domāts tā, bet ne tā kā saprasts-cita konteksta iepītās versijas vadības maiņa. Argumenta paskaidrojuma nozīme mainās atkarība no sistēmas pieprasījuma/ lai izvairītos to konflikta /vai ierosinātu konfliktu. Izmainot/samainot/nomainot aktīvo izmantoto relatīvo vērtību pret/ vai ar kuru tiek vērtēta cita relatīvā vērtība, tad atbilstoši mainās secinājumi/spriedumi —katra izvēlētās relatīvās vērtības darbība un izmantotā tai atbilstošā algoritmā dot citu vērtību īpašību mijiedarbību rezultātu summu/kontekstu un tās jēgu.
Loģiski pamatotā informācija savu iedarbības/mijiedarbības potenciālu iegūst paātrinātājos informācijas nesējos, apziņas un tehnoloģiskajos aktualizēta cirkulācijā ar katalizatoriem-motivāciju (emocionālu motivētu reakciju) – kontekstu/vīzijas papildinājuma ierosmi priekš viedokļa un secinājumiem vai pretargumentiem pret to. Ir loģiskās dinamikas likumsakarība, pārsātināta /bagātināta aktuālajā apritē dominējoša informācija, iegūst inerci/nogurumu jo pieprasa pastiprinātu enerģiju iegūtai/esošai dinamikai, notiek-dabisks nogurums/izlādes pretreakcija tās aktualizēšanai, un informācijas nesēju apziņas dabisks nogurums, intereses un uzmanības noturēšanā-negatīvu nomācošu/apspiestu (nav iztēles viedokļiem) emociju cirkulācijas noguruma pretreakcija.
Loģikas relatīvais process.
Kas ir īstenība-viss kas eksistē/eksistēja iespējamā īstenība, to ko var izveidot uz dabas un informācijas zināšanu objektīvajiem likumiem/abstraktā īstenība, kura var kombinēt virtuāli, bet reāli tā nedarbosies, tikai tās daži elementi atsevišķā atdalītā/autonomā sistēmā. Īstenība ir notikušais/esošais un iespējamais. Katru loģisko vērtību var un tiek novērtēta ar citu/citām relatīvām loģiskām vērtībām kuras veido- vērtību relatīvo summu.
Ir bāzes informācijas konstantās vērtības/procesu vadības informācijas loģiskās vērtības/mainīgās palīg vērtības/iegūtās tīrās vērtības/piemaisījumu informācijas vērtības.
Lai risinātu problēmu tā ir jādefinē un jāapzina tās risinājuma dažādas versijas/scenāriji kuri formējas analīzes procesā. Katrai problēmai ir tās adekvātais loģiskais risinājuma loģiskais ceļš, lai panāktu pilnīgu vai tās daļēju risinājumu, vai to atliktu, kad noformēsies vajadzīgie nosacījumi/faktori.
Lai iegūtu/noformētu vajadzīgo loģiskās informācijas vērtību ir nepieciešams iegūts/esošs informācijas sagatavju izejmateriāls, kurš tālāk tiek apstrādāts/kombinēts noteikta formāta loģiskajos algoritmos kuri piešķir informācijai tās konstruētās īpašības priekš izplatīšanas-, mērķim vai autonomas izlietošanas. Informācijas kombinēšana ir sava veida puzle/vitrāža kur manipulācijās ar informāciju tiek salikts informācijas zīmju izvietojuma zīmējums. Informācija tiek selektīvi -mērķtiecīgi savākta/nolasīta/izlasīta/iegūta un uzskārta datu bāzēs-priekš dažādiem mērķiem, dažādos jēgas izmantošanas scenārijos.
Loģiskais process- relatīvajos vērtībai izvēlēta/atlasīta derīga/saderīga loģiskā prizma priekš loģisko dzirnavu informācijas apstrādes tehnoloģijas. Loģiskās prizmas modulis ir metodes instruments priekš izvēlētās pozīcijas vadlīnijas un vērtējuma, novērtējuma, procesam iegūstamais vēlamais/prognozētais loģiskais izstrādes/apstrādes produktam. Loģiskais process-izvēlēto relatīvo vērtību to relatīvās saderības/atbilstības darbības definētu mērķu vai situācijas risināšana.





