Informācijas loģiskās vērtības

Harmonijas dinamika

Loģisko sistēmu Harmonija-Esamības primārās bāzes pagaidu stāvoklis pirmajos tapšanas mirkļos -enerģijas pozīcijas potenciāls-absolūti ideāla sinhrona sistēma, primārās substances fundamentālais jēgas stāvoklis-starta inflācijas eksplozijai. Loģiski esamības starta sākuma izspolē sistēma bija iespējams primāro pilnīgi identisku NE- telpā-visur-nekur elementu koncentrācija. Attīstībai izejas-Strata-izspolēs pozīcija, kurai vienlaicīgi satur loģisko pārvērtību potenciālu, un to tālāku transformāciju loģiskās jēgas procesos- sistēmās. Evolūcijas/attīstības primāras substances likumu kombinācijās tiek iegūta sistēmu jēga subjektīvā izpildījumā objektīvo likumu procesu ietvaros. Realizācijas jēgas attīstība pārvērtībās notiek sistēmās nepārtrauktā dinamikā-progresā vai /un regresā, pārvērtības caur izvēlētām selektīvi pieejamām derīgām/saderīgām vērtībām. Harmonijas postītāja ir pārspīlējumi/nekopotence/ne adekvātums/haoss/ nenoteiktība/ļaunums/negatīvisms, kuri destabilizē sistēmas to sabalansētās sinhronizētās adekvātās nu jau dažādu potenciālu sistēmu vērtību asinhronās vērtības, sinhronas jēgas sistēmās. Starta primāro substances sinhrono harmoniju nomaina asinhrono vērtību potenciālu kombinācijas, bet atkal sinhronizētas sistēmas savstarpēji atkarīgā relatīvā eksistences jēgā. Relativitātes esamību dot atšķirīgi pozīciju potenciālu eksistence realitātē, kuru īpašību stāvoklis nes un noformē relativitātes esamības dinamikas likumu. Pēc definīcijas -ideāla harmonija ir pretrunīgu/dažādu pozīciju vērtību neesamība visā un ar to saistītās sistēmās.

Simetrijā ir primārā Esamības Starta bāze-nemainīgā bāze pirmais rašanās stāvoklis, bet asimetrija -simetrijas sinhronās izjauktās (eksplozija/inflācija) kombinācijās asimetrijā-mainīgās kombinētās vērtībā procesu dinamikā. No simetrijas uz- NE simetrijas sistēmas elementu kombināciju -tēmas jēgas neizbēgams formēšanas argumentācijas process. Simetrija -nesimetriskās sistēmas sastāvdaļa (simetrijas dinamikas rekombinācijas stāvoklis) cenšas evolūcijās procesā organizēt nosacītu simetriju sistēmā, bet tas ir nepiespējami, var līdz tikai nepilnīgai, ne ideālai simetrijai-simetrijas ilūzijai. Ir citas pakāpes loģisko vērtību simetrija. Esamībā var virzīties pretī simetrijas stāvoklim reāli un abstrakti, bet to nekad nevar sasniegt, gluži kā gaismas ātrumu, vai pretēji gaismas ātruma miera stāvokli pirms Esamības eksplozijas-saistītā neiespējamības bijusī vēsturiskā būtība. Iespējama tikai ne simetrijas sistēmu sinhronizācija procesos, un to summu, sistēmas vērtības atvasinātā,,simetrija», pozīciju, pretenziju nosacīta simetrija. Starta Esamības notikums Ideāla simetrija tālāk notikumi rekombinācijā-ne simetrijā-simetrijas kontroles spēku ietekmē, ne simetrija cenšas kļūt simetriska, kaut cik tuvināties ar NE- simetrijas potenciāliem.

Bāzes simetrijas enerģijas kontrole atkarīga kādos pozīciju stāvokļos atrodas ne simetrijas potenciāli to dinamika. Antagonismus agresīvus pretrunīgus pozīciju potenciālus sašķeļ un samazina ļaunu vērtību sistēmu-labais uzvar ļauno. Vēsturiskos hronoloģijas notikumos atgriezties nevar pat hipotētiski pat pie totālas deflācijas var tikai aktivizēt kādu vērtību, bet ne visu notikumu analogu sistēmu-pagātnes pilnīga kopija nav iespējama. Ideālā simetrijā nav dažādības, būtu monotona tikai viena pozīcija, viena kustība Esamībā, ar vienīgo pamat bāzes vērtību sistēmu, nav ar ko salīdzināt-pat hipotētiski fantāzijās nav ar ko salīdzināt, un nav kam salīdzināt. Esamības dinamikas eksistenci nodrošina Ne simetrijas bāzes mijiedarbības.

Tiekšanās pēc pilnīga ideāla noved pie papilējumiem un novirze no adekvātas būtības, kur dominējošas pretenzijas disonansē ar reālo pretenziju pieprasījumu. Inercē bremzē, bet pārspīlējumi ar lielu potenciālu grauj sistēmas funkcijas. Pārspīlēts ideālisms ir sinonīms neiespējamībai, bet pārspīlēts materiālisms ir barjera harmonijas neiespējamībai.

Esamības tapšanas sākuma mirkļos viss, visur bija pilnīga vienādu vērtību simetrija, enerģijas lādiņu pozīciju/ potenciālu un to dinamika sabalansēta/līdzsvars, sinhrona statiska,,dinamika’’-gandrīz iespējami pilnīgs ideāls. Esamības stāvokļa harmonija ideāla Esības harmonija. Vienas pozīcijas/potenciāla vērtības informācija, nav pretrunu, nav citu sistēmu mijiedarbības, nav pretdarbības un to notikumu negatīvu seku, citu dažādu pozīciju/potenciālu kombināciju rezultātu.

Harmoniskas informācijas apmaiņa /piesaiste plūsmai, ir dažādi informācijas vērtību pozīcijas /lādiņi, bet informācijas apstrādes kopējā laukā ir pozitīva nesošā enerģija, kura sakārto pretrunas loģiskā sistēmā ar tās loģisko dažādu pakāpju harmonizāciju. Tapušo resursu izmantošanas iespēju pielietojums ir Ideja un tās realizācija ar izvēlēto loģiku —saprātu/zināšanām/loģistiku /ideju/ideoloģiju/politiku/Ētiku/Citu Ētiku. Ideja —izvēlēto/apzināto resursu ieslēgšana esošā vai/un topošā komplicētā sistēmā, ar vienreizēju apriti, vai ciklu ciklisku apriti, citu vērtību ieguvei, vai/un sistēmas Esamībai/funkcijām. Ideja —resursu izmantošana- ieslēgšana sistēmā, notikumu atkarības veidošana darbībām priekš uzdevumu rezultāta /mērķa. Ideja-gribas-motivācijas sinhronizācija loģiskās darbībās priekš mērķa. Ideja-informācijas/datu apstrādes plāna/darbību produkts materiālo resursu kombināciju izveidei, ar to/tās pielietojumu, izmantojamām īpašībām priekš citas sistēmas/sistēmām resursu apritei, bagātināšanai.

Relatīvā harmonija bāze būtu- pretenziju realizācija (VAI/UN /JA/NE),to maiņa/izmaiņa- reāli (VAI/UN) abstrakti. akcentu loģiskā harmonijā/relatīvi potenciālu pozīciju loģiskā harmonija/abstraktā /fantāziju harmonija/objektīva ar resursiem uz intelekta zināšanām sistēmās veidotā harmonija/pieņēmumu iztēles loģiskā harmonija/bioķīmiskā momentu harmonija/mūsdienu tehnoloģiju virtuālā ar definētiem algoritmiem (atzīšanas savstarpējie noteikumi (laiki)) un pragmatisma/konstruktīvā sistēmu elementiem /atzinība un citu piesaisti un līdzvērtīguma atzīšanu /summas harmonija.

Harmonijas loģiskam izpildījumam ir dažādi līmeņu iespējamie notikumu summas stāvokļi-iespējamais algoritms loģiskai harmonijai- iespējas-pretenzijas-panākumiem sistēmās, bez loģiskām eksistējošām apritē dominējošām/akcentētām pretrunām. Katram harmonijas stāvokļa mirklim ir savs tā tapšanas ceļš un metodes kuru nodrošina faktoru kopa. Viens no ceļiem uz harmoniju ir loģiskā emociju intuīcija. Katrs savā dzīves laikā noiet ceļus uz harmonijas un savas identitātes meklējumos, kur iegūtā pieredze kļūst par iegūtās jēgas piepildījuma saturu-atmiņas, personīgā vēsture ir personības EGO realizācija.

Harmonijas vērtības loģika eksistē visos procesu notikumos, bet vai tā konkrētajā mirklī darbojas un pārņem vadību/dominanti, vai tā ir bloķēta, tas ir atkarīgs no daudziem citas loģikas loģiskajiem faktoriem. Notikumu ievirze harmoniskā gultnē dot pretrunu izlādi/sinhronizāciju, faktiski empātija-harmonija ir jēgas nodrošinātāja, jo dabiskais harmonijas pieprasījums ir- visa, visur, visiem sākuma pamats, tapšanas primārais atmiņas stāvoklis, pirmās starta tīrās enerģijas sākuma Esamības,,EGO» identitāte, empātija abstrakta informatīva piesliekšanās esamības uzbūves bāzes starta konstantai jēgai-emocionālam pacilātam stāvoklim-viss-visur ir sakārtots pareizi un ir pilnīga kārtība mierīgā pulsācijas vienotā nesošā frekvencē.

Pēc notikušiem pārvērtību procesiem, enerģija vairs nevar atriesties starta /sākuma izejas stāvolī (notikuši pārvērtību procesi), bet tikai jau ar esošajām notikušajām mijiedarbību pārvērtībām ar esošiem pozīciju potenciāliem sinhronizēties nosacīti sistēmās. Tuvināties/iegūt bijušo ideālu pilnīgu/daļēju harmoniju var jau tikai abstraktā formātā, kas ir iespējams un notiek mākslas pasaulē —simulētā/cita mantotā transformāciju harmonija realitātes laika mirkļos. Esamības harmonijas kopības matērijas/enerģijas/sistēmu vienotā emocionāla plūsma-empātija (emociju saslēgšanās ar vienotu atslēgu) -jēgas būtības augstākā virsotne, bet realitātes sistēmu sinhronizācijas izpildījumā-dažādu vērtību sistēmu saplūšana viena vienota ritma darbībās-viena nesošās enerģijas frekvence visai informācijai un tās loģikai.

Loģiskais ceļš iet cauri sistēmu pretrunām ar disharmoniju, atpakaļ (spēka disharmonijas potenciāli sabrūk) virzienā uz savstarpējo miera sinhroni vienoto pulsācijas ritmu-sakārtotu idejās /darbībās harmoniju. Harmonija savā dinamikā ir trausla kuru viegli izārda disharmonijas informācijas nesēji ar saviem uzlādētajiem negatīvajiem potenciāliem.

Primāri harmonija dinamikā noformējas dažādos resursa pozīciju izkārtojuma potenciālos, kur mijiedarbību diktē pamat spēku summa kura nosaka sistēmas uzbūvi.

Duālās Dialektikas procesos-Harmonijas transformācija pretējos notikumos disharmonijā —polarizācijas procesā, vienā no procesa etapiem pretrunu tapšanā diktē spēku pārsātinātas/dominējošas vērtību reakcija. Sistēmas sastāv no harmonijas un disharmonijas satura moduļiem, kuru dominanti nosaka vadlīnijas konteksti/uzstādījumi /veselais saprāts to kombināciju attīstības stadiju etapi. Esamība attīstās no vienkāršām kombinācijām uz sarežģītām komplicētām, kur jau ir tapis dažādu pretenziju realizācijas pieprasījums-pretrunu formētājs un risinātājs.

Esamības attīstības evolūcija harmonija-disharmonija /duālās vērtības vienā sistēmā. Esamības evolūcijas beigu posmā- nodzisīs zvaigznes Visumā un iestāsies klusums un tumsa, nebūs kodolsintēzes reakciju, inflācijas un to virknes izraisīto notikumu, un viss /visur pāries nesaprotamā nezināmā, neparastā dīvainā miera baisā ideālā sinhronā sistēmā, bez dinamikas, attīstībās perspektīvas. Nebūs vairs enerģijas gaismas un kustības uz priekšu. Esamības visām sistēmām tapušām un sastāvošām no enerģijas -jēga ir enerģijas likumu darbības esamības uzbūve-ja nav dinamikas nav jēgas- apokalipse. Enerģija ir informācija un/vai informācija ir enerģija- Esamības vienīgā sistēma, tas ir viens un tas pats.

Disharmonija var sašķelties pret līdzvērtīgu spēka triecienu no citas disharmonijas, vai no harmonijas speciālu veidotu virzītu konstantu informācijas lādiņu-ļaunais iznīcina pats sevi, vai ar citu ļaunumu saduroties, vai no harmonija izdalītu/atdalītu citu organizētu lādiņu- sistēmas vērtību cīņai ar ļaunumu, kur tas iznīcinot ļaunumu pazūd, un procesos var dominēt harmonizējoša informācijas loģisko vērtību vide.

Esamībā eksistē/eksistēja/eksistēs objektīvā (un/ja/ne) abstrakti kombinētā (un/vai) realitātes jēga. Abstrakto modelēto jēgu kontrolē Esamības bāzes jēga, dodot tai realizēties dažādas versijās-objektīvās jēgas radošās izpausmēs. Esamībā-Realitātē katrs informācijas formāts/veids neformējas realitātes evolūcijas pieprasījumam priekš procesu vadības un to jēgas definēšanai/pamatojumam-kāpēc/priekš kam/ko tas dot/priekš kam tas vajadzīgs.

Sistēmām sabrūkot enerģija neko nezaudē, bet zaudē sistēma kur tās esamība ir pamat jēgas sastāvdaļa. Sistēmas sabrūk/pazūd, bet ne informācijas liecības par to bijušu eksistenci, kur atmiņas dzīvo citā virtuālajā informācijas pasaulē un citos informācijas nesējos, iespējams nezināmos formātos un kodos. Esamībā enerģija nekad nekur nepazūd, bet tā no vienas sistēmas pārvērtībās aktuālajās likumsakarības pārtop/noformējas citās sistēmās-enerģijas/informācijas nezūdamības likums. Informācijas ir enerģijas izraisītas kodētas izmaiņas informācijas dažādos nesējos, kur kodētā informācija tiek un var tikai nolasīt ar enerģiju. Jebkuras izmaiņas enerģijā ir informācija kura tiek atstāta uz citiem tās nesējiem.

Sabrūkot sistēmai -enerģija saglabā ar tās nesošo informāciju citā kodu sistēmā-informācijas failus/bibliotēkas/arhīvus/kodus simbolos-enerģija ar informatīvo pieredzi, kur citās sistēmās jaunās transformācijās tiek izmantota selektīvi enerģija ar progresīvu potenciālu un veselo loģisko saprātu, dabiskā informācijas atlasei priekš informācijas evolūcijas-dabiska enerģijas/informācijas attīstība uz loģiski harmoniski sakārtotām sistēmām pēc notikušiem evolūcijas duāliem pretrunu procesiem.

Esamības primārais substances stāvokļa vērtības likums ir-pilnīga ideāla harmonija, kura kontrolē tālāku sistēmu attīstības vērtības-ideāla loģiska harmonija ir esamības primārā augstāka vērtība pret citām vērtībām kuru vairs 100% vairs sasniegt nevar, tikai tuvināties tai izveidojot no tapušām pozīciju potenciāliem-jēga bāzes harmonija, bet ar iespējamo izpildījumu esošai realitātei-transformētais izpildījums. Dinamikas procesu jēga —virzība uz loģiski sakārtotu sistēmu tuvu tās iespējamam kombināciju ideālam.

Esamības harmoniskās loģikas pieprasījums ir pēc sabalansētām harmoniski loģiskām sistēmām, sekojošiem likumam, ja kāda sistēma ir/ vai bija neloģiska vai/un disharmoniska, enerģija no esošās vai bijušās disharmoniskās sistēmas pozīciju potenciālu informācijas enerģijas neveido un to neiekļauj citā topošā / attīstītā harmoniskā sistēmā, bet kā nederīgu informācijas kombināciju neizmanto, vai to izmanto citās zemākas nozīmes sistēmas. Bāzes likums-tiek izmantots tas kas ir vērtīgs attīstības/evolūcijas esošam vai nākošām sistēmām, dabiskā resursu īpašību atlase-labais pie labumiem, bet sliktais pie nederīgajiem. Loģisko harmoniju var un vajag sasniegt ar pareizi izvēlētu loģisko ceļu, bet pārsvarā tas nenotiek, jo nepareiza ceļa izvēle, vai nepareizās ceļa zīmes (simboli) noved pie pretrunu loģiska galapunkta.

Var iedalīt fantāziju/ilūziju harmonija loģiskās konstrukcijās un objektīvo sistēmu loģiska harmonija, augstas attīstības organizēta sistēma. Harmonijas mērķi kā Esamības pretrunu modulācija virtuālā harmonijā un fantāziju realizācija objektīvā harmonijā-loģiska intelekta produkti- veselā saprata ētikas harmonija/ tehnoloģisko sistēmu funkciju harmonija/ fantāziju, ilūziju harmonija/ mācību harmonija/ dabas balansa harmonija. duāli pretējai neizbēgami procesos noformējas pret disharmoniju loģisko secinājumu viedoklī. Disharmonija ir smagās uzlādētās enerģijas sastāvoša un nesoša, ar haotisku visur kontaktējoties izlādi.

Oponenti kuri izprot/konstatē procesu tendences un definē citas akcentētas vērtībās -konservatīvas vai revolucionāras, vai/un abu vērtību kombināciju salikumu ar vērtības, kuras metodoloģijā ietver krasu radikālismu un/vai koncentrētu ideālismu attālinās no realitātes loģiskās harmonijas. Jebkurš informācijas evolūcijas etaps/laikmets balstās uz iegūto pieredzi, uz esošām/ bijušām vērtībām, no relatīvā attīstības/stabilitātes pozīcijas stāvokļa, un virzās uz aktīvās informācijas aprites laukumu/platformu. Loģikās apstrādes mehānismā ieliekot dažādas vērtības tiek modulēta moduļa funkcionēšanas ietekmes/atkarības īpašības.

Esamības loģiskais process.

Notikumi summē un organizē Esamības pieredzes likteni- subjektīvo (informācijas) un objektīvo notikuši notikumi (bāzes likumsakarības) -bāzes likumu praksi Realitātē. Esamības jēgas būtība -bāzes likumsakarību nepārtraukta kustība/ darbībās/ mijiedarbībās/ pārvērtībās —uz notikumu rezultātiem likumsakarīgi tapušās sistēmās. Bāzes loģikas algoritms- kustība ir pati eksistence sistēmām-eksistence ir kustība. Darbības laika telpā ir notikumu fakti, bet ja nav darbību nav notikumu, progresa vai/ un regresa, bet ir esoša pagaidu pozīcijas potenciāls-neitrāls/nenoteikts izejas iespēju darbībām potenciāls sistēmām. Esamībā,,viss’’ ir iespējams, bet tikai bāzes likumu limitu robežās, ko nodrošina resursi un informācijas intelekts kombināciju pārvērtībās-abstrakti, virtuāli viss neatbilstošās kombinācijās, bet reāli loģiskās jēgas ietvaros.

Pat Esamības šķietamā dažreiz haosā, kaut kur darbojas likumsakarības, citos līmeņos, kur pie citiem faktoriem nosacījumiem transformē haosu nu jau loģiskā sistēmā, ar savu definētu attīstības organizēšanas dinamiku. Haoss ir sistēma, vai vēl neorganizētas sistēmas pagaidu sabrukšanas, vai dinamikas starpstāvoklis, bet bāzēs likumiem-sistēma ir /vai nav- sistēma organizējas, vai sabrūk, bet tikai līdz noteiktam bāzes līmenim, kur to kontrolē citi spēki, ar situācijai piešķirtiem nosaukumiem/terminiem/jēdzieniem.

Esamības matērija/enerģija/informācija nepārtraukti mainās kombināciju/rekombināciju procesos-Visuma Esamības attīstība sistēmu formātos evolūcijas izpildījumā. Realitāte ir te un tagad, tad ilūzija- visu faktu mirkļi- dīvainā atmiņu abstraktā kombinācijā, izmantojot kā izejmateriālu pieejamā autentiskā informācijā vai/un jau modulētu-dažādos informācijas nesējos. Esamība dinamikā pārtop no bijušiem realitātes faktiem uz subjektīvo viedokļu kombinācijām reālos realitātes faktos. Modulētā informācija kā pēdējā versija saglabājas citreiz notikumu atmiņas nesējos ilūzijas formāta, dažādos sekundāros informācijas nesējos tālākai izmantošanai pēc pieprasījuma dažādam idejām. Civilizāciju sabiedrībai pieejama informācija, ir notikumu kontroles un attīstības nosacījums. Informācijas izvēle-kopēšana notiek atkarībā no aktuālajiem notikumiem un tās pieprasītāju pretenzijām. Pieejama informācija ir attīstības/komunikācijas iespēju instruments, notikumu formēšanas mehānisms.

Dialektikas procesos informācijas attīstība noformē likumsakarīgu notikumu plūsmu. Attīstības informācijas enerģija cirkulē-cikliski koncentrējoties/savelkoties /summējoties veidojot vērtību spriegumu spirālē (līdzvērtīga Esamības eksplozīvā dinamikas uzbūve-galaktikas) informācijas nesēju laukos, kuri sastāv no dažādiem informācijas nesējiem-bibliotēkas/arhīvi/datu failu bāzes/medīji/cilvēku atmiņas ar apziņu nodotā tālāk-subjektīvi formētā vēsturiskā un hronoloģiju ideoloģijas pārstrādātā/parakstītā/rekonstruētā/citādi noformētā/traktētā /tulkotā/ pārstrādātā informācija, papildinoties ar jaunām pozīciju notikumu vērtībām priekš izmantošanas, kas nes kardinālas pārmaiņas sistēmās. Realitātes procesos neizbēgami koncentrējas pretrunas, kur tās ierosina noformējušās dominanti ieguvušās vērtības to nesējos (sabiedrība),idejas loģikai- ideoloģijai. Dialektikas procesa virzītājs dažādas identitātes /vērtības/uzskatu civilizācijas sistēmas, konkurences/sadarbības/mijiedarbības /pozicionēšanās/antagonisma/ilūziju/ekonomika/jurisprudence, procesu sastādošas. Dažādas Dialektiskās vērtības diktē notiekošo procesu dinamiku un pārvērtības jaunas arhitektūras principu citā koncepcijā.

Dialektika/resursu dinamika-attīstības formu daudzveidība to pretrunīgumā-dažādas vērtības aktivizē/ierosina paralēlus procesus priekš evolūcijas lēcienveida pārvērtībām (kritiskais enerģijas informācijas pozīcijas potenciāls eksplozijas triecienam) /transformācijām. Relatīvas dinamiskās vērtības noformējas salīdzinājumos ar līdzvērtīgām citu sistēmu funkcionējošam vērtībām pēc jēgas pazīmēm (vērtības pēc sistēmu īpašību pazīmēm-loģiskās jēgas pazīmēm/īpašībām), kuras iegūst loģisko vērtību, funkcionējošu algoritmu loģisko vērtību. Likumsakarība-katra attīstīta vērtība ir informācijas un sabiedrības attīstības īstenības prakses kopprodukts noformēts subjektīvā informācijas terminu slēdzienā. Informācijas loģiskās vērtības attīstās uz esošu vērtību sintēzi/modulāciju/kombinācijām reālu faktoru ietekmes apstākļos, iegūstot citas līdzvērtīgas vai/un jaunas īpašības, analogi kā ķīmiskās un fizikas mijiedarbības reakcijās-izejvielas identiskas, bet tapšanas/pārvērtību apstākļi dažādi-savādākas iegūtās īpašības.

Dialektikas duālo vērtību bāzes likumsakarība- attīstības evolūcijas procesā top/noformējas vērtības- bāzes vērtība /primāri kvantitāte /sekundāri kvalitāte. Attīstības likumsakarība-jo dinamiskākas kvantitātes pārmaiņas notiek realitātes notikumu plūsmās- informācijas apmaiņa/ieguve notiek likumsakarīgi ātrākas sistēmu notikumu ierosinātas pārmaiņas. Dinamikas procesos pretrunas tiek idejiski definētas terminos un būvētas to risinājumos- teorijās/politiskās ideoloģija tēzēs -subjektīvajā ideju rīcību viedoklī. Attīstība notiek vienīgi balstoties uz informācijas loģiskajām izmantojamām vērtībām, izmantojot tās sistēmu konstrukcijām/formātiem ar to nodrošinājuma darbībām. Evolūcija/attīstība ir zināšanas informācijas nesējos-visos eksistējošos, pieejamos un to izmantotāju gribai-motivācijai. Viena no dialektikas vērtības nesējam ir relatīvās pretenzijas, kuras tiek apzinātas salīdzinot esošas aktuālās vērtības un tiek definētas terminos.