Informācijas loģiskās vērtības

Civilizāciju savstarpējos attīstības procesos konkurenci nosaka- pozitīvā un/ vai negatīvā pieredze, liek ideoloģijām pārņem no citām civilizācijām efektīvās vērtības (konkurences pieprasījums) noformējot tās citos formāta terminos) savai identitātei, un ieviešot praktiski tos prakses institūtos/institūcijās, bet vērtību metodes jēgas būtība faktiski nemainās, terminu maiņa notiek, lai nezaudētu ideoloģijas abstrakto identitātes atpazīstamību un to vērtību sapratni. Laika gaitā notiek savstarpēja civilizāciju vērtību apmaiņa un papildināšanās, ar negatīvām vai /un pozitīvām vērtībām. Ir civilizācijas vērtības kuras adaptējas/transformējas/pielāgojas jaunajām civilizācijām, un vērtības un tādas kuras nevar adaptēt, izmantot jaunajās sistēmās, un vērtības kurām ir tikai identitātes kultūras vēsturiskā nozīme. Pieprasītās vērtības tiek pieprasītas pēc to jēgas apzināšanas un izmantošanas loģiskuma un tieši/ netieši tām cirkulējot/ienākot dinamiskā savstarpējā komunikācijas vērtēšanas procesā. Dažas vērtības tiek laika gaitā atdalītas no ideoloģijas identitātes, kā pašsaprotamas ikdienas realitātes sastāvdaļa, sistēmas funkcija. Ideoloģijas noguruma/krīzes apstākļos tiek zaudēta vienojošā vadlīnijas vērtība, kur deformētā situācija izraisa daļēju haosu/nenoteiktību-vērtību dalīšanos, samazināšanos, pārvērtēšanu un to pozicionēšanu un/vai bloķēšanu/ virzību, un/vai uz citu jaunveidojumu ideju sistēmu. Faktiski ideju pārmaiņas diktē dialektika neizbēgamās attīstības informācijas vērtību pārmaiņu kombināciju akcentus uz aktualitāti ieguvušām vērtībām.

Informācijai ir paradoksa iespējas, kuras nodrošina informācijas īpašības-abstrakti/virtuāli pie noteiktas metodikas atgriezties virtuālā ideālā (dalīti kombinētā relatīvajā) -fantāzijās/meditācijā, bet arī fantāzijas var sastāvēt/sastādīt tikai ar/no realitātes vērtībām/ notikumiem/ moduļiem, tikai nereālā kombināciju izpildījumā emociju enerģijas nesējā. Fantāzijās var modulēt citu realitāti, kur nedarbojas daži bāzes likumi kurus var aizvietot ar hipotēzēm, bet tikai fantāzijās nevis realitātē, ja vienīgi informatīvo tehnoloģiju iespējās-virtuālā realitāte/abstraktajā realitātē. Virtuālā realitāte/abstraktā fantāziju/vīziju realitāte, bet emocijas tās procesa nesējiem īstas/dabiskas-bioķīmiskas un to motivētas darbības reāli pārdzīvotas.

Duālisms-Esamības realitāte un fantāziju virtuālā realitāte-dažādas fantāzijas izraisa līdzvērtīgu darbību mēģinājumus realitātē, un darbības realitātē rosina tālākās modulācijas fantāzijām realizēties citos informācijas nesējos, un duāli pretēji, realitātes īstenība liek tālāk attīstīt reālo informāciju abstraktās fantāzijās realitātes informācijas nesējos. Ja abstrakti kombinētas loģiskās vērtības bez realitātes nodrošinājuma loģiskajam saitēm tiek vispārināti deklarētas reālam izpildījumam, procesu pārņem un vienalga diktē objektīvie loģiskie vērtību mijiedarbību likumu likumsakarības- reālām motivācijas darbībām-fantāzijas viens formāts, bet realitāte cits formāts ar argumentu pieprasījumu. Fantāzijas ir motivācijas nodrošinājums izzināt realitātes iespēju likumsakarības, lai tās realizētu citā priekš tām attīstītā realitātes formā/formātā pēc pamat jēgas būtības.

Relatīvā vērtību loģistika

Sistēmas notikumu plānošanas loģistika notiek ar plānoto loģikas secinājumu izpildi, plānotos loģistikas notikumu darbību soļos. Loģikas-loģistikas mērķis apzināt informācijas avotus kur iegūt-precizēt nepieciešamo/iztrūkstošo/autentisko informāciju. Loģistikas jēga ir darbības ar resursiem laikā/telpā resursu nesējos, to pārvietošana-pozīcijas maiņa sistēmu funkciju nodrošinājuma pieprasījumam. Fakta konstatācija loģistikas notikumam realitātē un saņemto tiešsaistē datu/informācija tiek apstrādāta loģiskos secinājumos, kuri atkarībā no pieprasītām aktualitātēm ierosina vai neierosina veikt izmaiņas loģistikas vadības notikumu ķēdes posmos.

Lai veiktu darbības /procesus sistēmā ir nepieciešami dati/ informācija —operatīvā/taktiskā/stratēģiskā-resursu/laika limita/notikumu vietas/saistīto informācijas nesēju informācijas apmaiņas nodrošinājums. Informācija saņemta vai/un iegūta no citu sistēmu informācijas nesējiem (avotiem) ir jāpārbauda uz tās atbilstības autentiskajiem notikumiem, vai/un – nav mainīta vērtējošā relatīvā vērtība. Katrai situācijai ir nepieciešama konkrēta adekvāta informācija un/vai norādes uz to. Situācijas risināšanu izšķir nevis pieejamais daudzums informācijas, bet tieši vajadzīgās-konkrētās atrašanas ātrums. Informācija ir notikuma faktu autentiska vai/un izmainīta/apstrādāta/pārstrādātā modulēta vai/un informācijas pirmavota pārkopēta citā kopijā- izplatītāju subjektīvos (komentāri, viedokļi, secinājumi, vispārinājumi, konteksti, selektīvi atdalīta, daļēji dzēsta) motivācijas situācijas pozīcijas pārstrādātais produkts. Katra relatīvi subjektīvā pozīcija —taktiskā/stratēģiskā vai operatīvā var formēt citu vērtējumu, sapratni par notikušiem vai plānotiem notikumiem.

Esamības uzbūve-sistēma sistēmās, pamatu nesošās (relatīvi laikā) un pagaidu mainīgās, cikliskās, pārvērtību vērtības ir katalizatori /ierosinātāji jaunu tēmu tapšanai. Sistēmu pārvērtību ierosinātāji ir jaunie evolucionējušas citas resursu īpašību sistēmas, kuras dot iespēju veidot cita satura piepildījuma sistēmas un to kontroles sistēmas. Lai taptu izveidota plānota notikumu sistēma, ar vienreizēju uzdevumu vai cikliski atkārtojošiem uzdevumiem ir jānoorganizē atbilstoši resursi notikumu etapiem pret mērķa virsuzdevumu-sistēmas funkcionēšanas jēgu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jēgas faktors selektīvais katram-motivācijā. Organizēta sistēma vienreizējam etapa notikumam tās veiktās pozitīvās vai negatīvi vērtētās darbības paliek tālāk dažādos informācijas nesēju laukos-vērtējums. Notikumos piedalījusies pagaidu funkciju etapa nodrošināšanas sistēma var kļūt par visas sistēmas struktūras integrētu sistēmu.

Procesa nodrošinājums-pamat faktors ir sistēmas etapu/funkciju izpildes laiks kur resursa esamība/atbilstība/funkcionēšanas īpašības ir organizētas vienā stratēģiskā un operatīvo kontrolēto notikumu ķēdē. Notikumu ķēdes elementiem ir pamatfunkcijas un palīg funkcijas, resursa nesošā līnija un vadības/korekcijas līnijas procesiem.

Loģiskā jēgas saturs sastāv no dažādām relatīvajām vērtībām-aktuālās pretenziju vērtības/mērķu vērtības/sociālās statusa vērtības/plānu vērtības/vīziju vērtības/fantāziju vērtības/tēlu vērtības. Loģisko vērtību efektivitātes un kvalitātes kombināciju izmantošana sistēmā nosaka tās pozīciju spēku un adaptācijas īpašības.

Loģistikas būtība ir resursu/darbību/procesu optimizācija uz iegūtām prakses zināšanām. Teorētiski nepamatota vai citas neadekvātas pieredzes izmantošana var un noved pie sistēmas disfunkciju aktivizēšanos resursu neadekvātu pret balansa pārslodzi un ilgtermiņa izsīkumu darba spēju samazināšanos-kaitējošs faktors. Notikumu notikušu vai ir jā notiekošu plānošana iespējamos resursu darbības laikos, sistēmas dinamikas nesošais laiks.

Loģistikas process informācijas saņemšanas un nodošanas apmaiņas iespējamības resursu/tehnoloģiju piesaistāmais vai esošais nodrošinājums. Loģistika plānoto notikumu un notiekošo informatīva kontrole un adekvāta pret situāciju analīze un lēmumu tālāku pieņemšana. Loģistika sistēmas un palīg sistēmu notikumos resursu un informācijas nesēju sagatavotība un atbilstība uzdevumu veikšanai. Loģistika-sistēmas notikumu definēta dalībnieku lomu sadale un kontroles instrumentu definēšana/sankcijas/sodi.

Loģikas secinājumu izpilde notiek plānotos loģistikas notikumu darbību soļos. Loģistikas jēga ir darbības ar resursiem saskaņotās laika vienībās to pārvietošana sistēmu pieprasījumam. Loģistikas notikumus realitātē un no tiem saņemto datu/informāciju tiek apstrādāta loģiskos secinājumos, kuri atkarībā no pieprasītām aktualitātēm ierosina vai neierosina veikt izmaiņas loģistikas notikumu ķēdē tās posmos.

Lai veiktu darbības /procesus sistēmā ir nepieciešama informācija —operatīvā/taktiskā/stratēģiskā-resursu/laika limita/notikumu vietas/informācijas nesēju apmaiņas nodrošinājums. Informācija saņemta vai/un iegūt no citu sistēmu informācijas nesējiem. Lai apzinātu situāciju ir jāizskaitļo notikumu dalībnieki vai/un notikuma autentiskās informācijas nesēji, vai/un informācijas pieslēgšanās kanāli piekļuvi tai. Informācija ir notikuma faktu autentiska vai/un modulēta jau no informācijas izplatītāju subjektīvās sapratnes- (komentāri, viedokļi, secinājumi, vispārinājumi, konteksti, selektīvi atdalīta) motivācijas situācijas pozīcijas.

Katra relatīvi subjektīvā pozīcija —taktiskā/stratēģiskā vai operatīvā var formēt citu vērtējumu, sapratni par notikušiem vai plānotiem notikumiem. Loģiski pamatots apgalvojums vēl nav īstenība, bet var būt ticama konteksta virzīts.

Esamības uzbūve-sistēma sistēmās, pamatu nesošās (relatīvi laikā) un pagaidu mainīgās, cikliskās, pārvērtību katalizatori ierosinātāji. Sistēmu pārvērtību ierosinātāji ir jaunie evolucionējušie resursu īpašību sistēmas, kuras dot iespēju veidot cita satura piepildījuma kontroles sistēmas. Lai taptu izveidota plānota notikumu sistēma, ar vienreizēju uzdevumu vai cikliski atkārtojošiem uzdevumiem ir jānoorganizē atbilstoši resursi notikumu etapiem pret mērķa virsuzdevumu-sistēmas funkcionēšanas jēgu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jēgas faktors selektīvais katram-motivācijā. Organizēta sistēma vienreizējam etapa notikumam tās veiktās pozitīvās vai negatīvi vērtētās darbības paliek tālāk dažādos informācijas nesēju laukos-vērtējums. Notikumos piedalījusies pagaidu funkciju etapa nodrošināšanas sistēma var kļūt par visas sistēmas struktūras integrētu sistēmu.

Lai taptu izveidota plānota notikumu sistēma, ar vienreizēju uzdevumu vai cikliski atkārtojošiem uzdevumiem ir jānoorganizē atbilstoši resursi notikumu etapiem pret mērķa virsuzdevumu-sistēmas funkcionēšanas jēgu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jēgas faktors selektīvais katram-motivācijā. Organizēta sistēma vienreizējam etapa notikumam tās veiktās pozitīvās vai negatīvi vērtētās darbības paliek tālāk dažādos informācijas nesēju laukos-vērtējums. Notikumos piedalījusies pagaidu funkciju etapa nodrošināšanas sistēma var kļūt par visas sistēmas struktūras integrētu sistēmu.

Procesa nodrošinājums-pamat faktors ir sistēmas etapu/funkciju izpildes laiks, kur resursa esamība/atbilstība/funkcionēšanas īpašības ir organizētas vienā stratēģiskā un operatīvo kontrolēto notikumu ķēdē.

Notikumu ķēdes elementiem ir pamatfunkcijas un palīg funkcijas, resursa nesošās/vadības līnijās un vadības kontrolētiem korekcijas līnijas procesiem.

Loģiskā jēgas saturs sastāv no dažādām relatīvajām vērtībām-aktuālās pretenziju vērtības/mērķu vērtības/sociālās statusa vērtības/plānu vērtības/vīziju vērtības/fantāziju vērtības/tēlu vērtības.

Loģisko vērtību efektivitātes un kvalitātes kombināciju izmantošana sistēmā nosaka tās pozīciju spēku un adaptācijas īpašības. Loģisko elementu vērtību izvēle un to atbilstība darbību etapiem nosaka sistēmas darba spējas un vispārējos raksturojums-sistēmas kvalitāte ir to īpašību relatīvais pieprasītais kopums. Loģikas un loģistikas izmantošana sistēmu procesiem ir relatīvās loģiskās jēgas kontroles izpildījums.

Notikumu notikšana, vai iespējamu notikšanu plānošana iespējamos resursu darbības laikos, sistēmas dinamikai ir sistēmu iespējamais mijiedarbību sinhronizētais relatīvais laiks. Loģistikas process informācijas saņemšanas un nodošanas apmaiņas iespējamības resursu/tehnoloģiju piesaistāmais vai esošais nodrošinājums. Loģistika plānoto notikumu un notiekošo informatīva kontrole, un adekvāta pret situāciju analīze, un lēmumu tālāku pieņemšana. Loģistika sistēmas un palīg sistēmu notikumos resursu un informācijas nesēju sagatavotība un atbilstība uzdevumu veikšanai. Loģistika-sistēmas notikumu definēta dalībnieku lomu sadale un kontroles instrumentu definēšana/sankcijas/sodi.

Loģistikas funkciju realitātes loģika:

• Loģistikas būtība ir resursu/darbību/procesu optimizācija uz iegūtām prakses zināšanām-loģiskā teorētiskā plānošana darbībām. Teorētiski nepamatota vai citas neadekvātas pieredzes izmantošana, var un noved pie sistēmas disfunkciju aktivizēšanos resursu neadekvātu pret balansa pārslodzi un ilgtermiņa izsīkumu darba spēju samazināšanos-kaitējošs faktors.

• Loģistika dažādu kaitējošu vai nejaušu faktoru samazināšana novēršana, vai pilnīga izslēgšana ar citiem kontrolējušiem motivācijas instrumentiem, vai loģisko slazdu izmantošana ietekmes novirzīšanai-manipulācijas ar citu speciāli noformētu informāciju. Loģistika darbību iespējama plānošana (gatavi darbību algoritmi) nestandarta notikumu izmaiņu situācijās. Loģistika-pragmātiska un kritiska situācijas loģiskā analīze. Loģistika-krīzes situācijā saglabāt sistēmas darbību darba spējas pārslēdzoties uz bāzes nodrošinājuma resursiem, vai rezerves resursiem-notikumu kompensēšana.

• Loģistika-pretenziju satura papildināšana, vai maiņa uz iespējamu izpildījumu. Loģistika-dinamisko pretenziju sakritība priekš kopējām darbībām-vienošanās. Loģistika-rezerves darbību apzināšana un to pieejamība neparedzētās situācijās.

• Loģistika-informācijas nesēju un resursu īpašību pretenziju noskaidrošana to automātiskām virsvērtību un pretenziju motivācijas izmaiņām-primāri, primitīvā loģika, vai un komplicētā sistēmas motivētā loģika. Informācijas nesēja loģisko līmeņu dažādu algoritmu selektīva izvēle priekš uzdevuma veikšanas-loģisko analītisko darbību jauda.

• Loģistika-vai pretenzija adekvāta pret dinamikas izmaiņām/stāvokļiem resursu ieņemšanas un jau atrašanās resursu iegūšanas/papildināšanas aprites sistēmu nišās.

• Loģistika-plāns ir reāls vai tikai virtuāli/abstrakti iespējams un /vai ir visi nosacījumi tā realizācijai citā reālajā vidē. Loģistika-nosacījumu (likumu) /faktoru noskaidrošana priekš plāna realizācijas. Loģistika-kurš loģikas tipa modulis vai /un to kombinācija tiek izmantota piedāvātajam resursu iegūšanas, vai un apmaiņas plānam.

• Loģistika-primāri kritiskā analīze un tālāk pragmātiskā un citu loģikas tipu iesaisti- lai noskaidrotu relatīvo pozīciju un notikušo darbību stāvokli. Pilnīga negatīva kritika, kura nav objektīva nedot iespējas sistēmai darboties, var būt konkurentu virzīta uz motivācijas samazināšanu un novirzi. Loģistika-dažādu iespēju apzināšana un to organizēšanas iespējamības plānošana-rezerves varianti.

• Loģistika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motivācijas dinamiskais saturs un tā aprites nodrošinājums (reklāma, Breds/zīmols /mode/atpazīstamība/statusa simbols/funkciju nodrošinājuma palīglīdzeklis),motivācija argumentu segums. Loģistika-resursu piesaiste balstīta uz primāro loģiku —divi loģiskie pamatotie soļi, lai tiktu veiktu darbības, kuri tiek veikti priekš cita līmeņa loģikas resursu iegūšanas kontroles sistēmas.

• Loģistika-nepieciešamo resursu apzināšana /iegūšana/piesaiste priekš pilnīgas tālāk sistēmas funkcionēšanas gala produkta/tu mērķa sasniegšanas ar tālāku sistēmas atpazīstamības pieprasījuma apriti, vai vienreizējs pasākums ar piedalīšanos citos sistēmu resursu ieguves piedāvājumos vai mērķtiecīgās iespējās.

• Loģistika-dažādu iespēju apzināšana un to organizēšanas iespējamības plānošana-rezerves varianti. Loģistika-resursa aprites/ieguves (prece/status) motivācijas dinamiskais saturs un tā aprites nodrošinājums (reklāma, Breds/zīmols /mode/atpazīstamība/statusa simbols/funkciju nodrošinājuma palīglīdzeklis),motivācija argumentu segums.

• Loģistika-resursu piesaiste balstīta uz primāro loģiku —divi loģiskie pamatotie soļi lai tiktu veiktu darbības, kuri tiek veikti priekš cita līmeņa loģikas resursu iegūšanas kontroles sistēmas.

• Loģistika-kurš loģikas tipa modulis vai un to kombinācija tiek izmantota piedāvātajam resursu iegūšanas vai un apmaiņas plānam.

• Loģistika dažādu kaitējošu vai nejaušu faktoru samazināšana novēršana vai pilnīga izslēgšana ar citiem kontrolējušiem motivācijas instrumentiem vai loģisko slazdu izmantošana ietekmes novirzīšanai-manipulācijas ar citu speciāli noformētu informāciju.

• Loģisko elementu vērtību izvēle un to atbilstība darbību etapiem nosaka sistēmas darba spējas un vispārējos raksturojums-sistēmas kvalitāte ir to īpašību relatīvais pieprasītais kopums. Loģikas un loģistikas izmantošana sistēmu procesiem ir relatīvās loģiskās jēgas kontroles izpildījums.

• Loģistika-primāri kritiskā analīze un uzreiz tālāk pragmātiskā u citu loģiskas tipu iesaisti lai noskaidrotu relatīvo pozīciju un notikušo darbību stāvokli. Pilnīga negatīva kritika kura nav objektīva nedot iespējai sistēmai darboties-kaitīga, var būt konkurentu virzīta uz motivācijas samazināšanu un novirzi.