Gultā ar zvēru

Face control izgājām bez problēmām un desmit minūšu laikā atradāmies nakts iestādes apakšējā stāvā. Neko citu darīt, ar interesi skatījos uz interjeru, nospiedošu un, manuprāt, pārāk drūmu. Neskatoties uz augstajām izmaksām, šī vieta man asociējās ar kaut kādu superforšu, bet tomēr angāru pilnu ar bagātiem cilvēkiem un elitāru alkoholu. Virs mums atradās VIP stāvs, uz kuru nepārtraukti nāca viesmīļi, kas ienesa arvien jaunas alkohola porcijas. Mēs nevarējām redzēt, kas tur sēdēja, bet deju grīda bija pilnībā redzama, un no augšas mēs skaidri redzējām, kas atrodas zemāk.

Dīvains risinājums telpai. It kā augšgalā esošajiem tika speciāli dota iespēja pētīt parastos apmeklētājus un no deju grīdas izvēlēties sev tīkamo. Dzimšanas dienas meitene, atšķirībā no manis, skumju domu neapgrūtināta, sēdēja pretī ar ūdenspīpes pīpi un entuziastiski izlaida dūmu riņķus, kas šķīrās virs mums un piešķīra patīkamu citrusaugļu aromātu. Biju pret viņu vienaldzīga, tāpēc malkoju baltvīnu no augstas glāzes.

"Mana mīļākā dziesma," Daša iesaucās un vilka mani uz deju grīdu.

Skanot "Ainsi bas la vida" skaņām, sākām šķobīties mūzikas ritmā. Uz apaļā balkona, kas veda ārā no VIP kabīnēm, pamanīju vairākus vīriešus, kas mūs vēro. Šī uzmanība mani neiepriecināja, tāpēc es steidzos atpakaļ pie mūsu galdiņa. Iepriekš es biju piekāpīga pret vīriešu uzmanību, bet tagad tas mani nobiedēja un iedzina stuporā. Es nezināju, kā reaģēt uz drosmīgiem vīriešu skatieniem, un baidījos no tiem.

"Kur jūs dodaties," mans draugs iesaucās, "paskatieties uz vīriešiem, kas skatās uz mums!"

Daša vienmēr mīlēja vīriešu uzmanību, un, neskatoties uz to, ka viņai nebija nodoma krāpt Mišu, viņa vienmēr nebija pret flirtu. Viņa to sauca par pārbaudes formu.

– Ja es neredzu vīriešu apbrīnas pilnus skatienus, kā gan citādi es uzzināšu, ka joprojām esmu tas pats rudmatainais zvērs? – draugs iesmējās

– Nē, man viņi nepatīk, būtu labāk, ja mēs paliktu restorānā.

"Starp citu, arī Sea Restaurant, kurā bijām, pieder Deividam," viņa pēkšņi teica, liekot man vienkārši aizrīties no sašutuma.

Brīnišķīgi!

Vai viņš izpirka visas iestādes mūsu pilsētā? Man vairs nav kur iet! Tagad nebrīnīšos, ja šis sasodītais "Platīns" būs arī viņa! Galu galā, lai kur es dotos, uznirst šī briesmona vārds! Pat nebūdams personīgi klāt, viņš turpina padarīt manu dzīvi nožēlojamu!

Pēkšņi manās alkohola miglotajās smadzenēs pazibēja traka doma. Kāpēc gan viņam neizstāstīt visu, ko es par viņu domāju? Man ir tālruņa numurs, bet viņš joprojām nezina manu atrašanās vietu. Atvainojusies Dašai, es izgāju vasaras verandā un, dziļi ieelpojot svaigu gaisu, beidzot apņēmos. Un, lai gan veselā saprāta paliekas joprojām turpināja raidīt briesmu signālus, smadzenes kļuva nopietni drosmīgas.

Kad, ja ne tagad?

Atradu ienākošo ziņu ar tekstu "LIAR" un nospiedu pogu "atbildēt". Paši pirksti ierakstīja tekstu, kas ilgi griezās manās smadzenēs, bet trīs garus mēnešus nebija atradis izeju:

"Labāk būt melim nekā aizņemtam maniakam, izvarotājam un pilnīgs psiho! Es esmu gatavs ne tikai melot, es esmu gatavs darīt JEBKO, tikai nekad neiet ar tevi gulēt! Tu man riebj! ”

Vēlreiz pārlasot dusmīgās ziņas saturu, es jutos gandarīts un pat pasmaidīju, domājot par to, kādu izteiksmi uzņems šī grieķa nežēlīgā seja, kad viņš to izlasīs.

– Sveiks kur tu esi? Mēs ar Dašu vēlreiz pasūtījām šo foršo dziesmu! – mūsu priekšnieka Vikija sauciens tieši virs manas auss lika man saraustīties un es nejauši nospiedu “sūtīt”.

Mana pirmā doma bija mežonīga nožēla un bailes, ka nāksies maksāt par izdarīto, bet pēc minūtes pēc drosmes iedzēru vēl baltvīnu un šaubas kliedēja alkohola tvaiki. Galu galā man nācās izteikties par murgu, kurā viņš mani iegrūda šos garos trīs mēnešus. Ir divdesmit pirmais gadsimts – feminisma un vienlīdzības laikmets! Nevienam vīrietim nav tiesību paņemt sievieti tikai tāpēc, ka viņš to vēlas. Barbaru un neandertāliešu laiks jau sen ir pagājis!

Skanot mūsu vakara dziesmai, kas jau bija kļuvusi par šodienu, es devos uz deju grīdas ar vīna glāzi un pacēlu to augstu, it kā saskandinot glāzes ar sevi, tad aizvēru acis un iedzēru lielu malku vēsā, skābā šķidruma. .

Man un manai drosmei!

Taču šoreiz vīnam bija cits efekts.

Šķita, ka garša kļuva sasmakusi un pretīga, un uz mēles palika kaut kāda netīruma sajūta. Es jutos nepatīkami un man bija grūti to norīt.