Kā kļūt bagātam no nulles

Priekšvārds

Zelta iespējas, kuras jūs meklējat, ir paslēptas sevī. Ne tev apkārt, ne veiksmes, ne nejaušības vai citu palīdzības dēļ, tikai sevī.

Orison Sweet Maden

Imigranti, kas devās uz Ameriku, uzskatīja, ka ceļi šeit ir bruģēti ar zeltu. Viņi uzskatīja, ka slava un bagātība šeit ir pieejama ikvienam. Taču realitāte un viņu pašu pieredze viņus pārliecināja, ka tas tā nav. Patiesība bija tāda, ka bagātība nāk pie tiem, kas to meklē. Braiens Treisijs zina, kur meklēt. Pielietojot grāmatā aprakstītos principus, viņš no nabaga pārdevēja kļuva par miljonāru nepilnu 10 gadu laikā.

Ar savu padomu Braiens ir palīdzējis simtiem uzņēmumu un tūkstošiem uzņēmēju gūt finansiālus panākumus, kas ievērojami pārsniedza viņu cerības. Viņš pastāvīgi ceļo pa valsti, organizējot seminārus par pārdošanu, vadību, uzņēmējdarbību, biznesu un personīgo attīstību. Viņš ir sava uzņēmuma prezidents un visvairāk pārdotais autors vairāk nekā 300 audio un video programmām. Viņš ir arī autors 35 grāmatām, kas tulkotas 25 valodās. Grāmatā Kā kļūt bagātam no nulles Braiens Treisijs stāsta, kā kļūt bagātam neatkarīgi no jūsu pašreizējās situācijas un finansiālā stāvokļa.

Jūs uzzināsit par pieciem galvenajiem bagātības avotiem un 18 principiem, idejām un jēdzieniem, kas nepieciešami, lai programmētu sevi panākumiem. Iepazīsies ar pieciem veiksmīga biznesa veidošanas noteikumiem, uzzināsi, kā par to iegūt naudu, un uzzināsi 10 gudras investēšanas noteikumus. Šos principus ir pārbaudījis laiks un to cilvēku personīgā pieredze, kuri no nabadzības nonākuši bagātībā. Lasot par to, kā Braiens Treisijs un daudzi citi to darīja, jūs arī uzzināsit, kā kļūt bagātam no nulles, atrodot ceļu, kas ir ideāli piemērots jūsu talantiem un spējām. Jūs sapratīsit, ka tam nav ierobežojumu.

Viktors Rīslings

Ievads

Cilvēks nevar kļūdīties ar talantu.

Savienojieties tikai katrā lomā

Iztēle, sajūta, prāts un aizraušanās

Un diezgan daudz humora.

Gēte, «Fausts»

Atšķirība starp panākumiem un neveiksmēm

Paldies, ka iegādājāties šo grāmatu. Atšķirība starp tiem, kam izdodas, un tiem, kuriem neveicas, ir pavisam vienkārša: veiksmīgi cilvēki ir orientēti uz rīcību, neveiksmīgie ir orientēti uz sarunām. Cilvēki, kuri paši ir sasnieguši lieliskus rezultātus, ir tie, kas strādā; tie, kas dzīvē maz sasnieguši, tikai sapņo, cer, lūdz un visos iespējamos veidos cenšas attaisnot savu neizdarību. Atverot šo grāmatu, tu esi spēris soli pretī tiem, kas veido savu dzīvi, sperot soli prom no tiem, kuri lēnprātīgi pieņem visu, kas ar viņiem notiek.

Šī grāmata ir piesātināta ar amerikāņu garu, balstīta uz amerikāņu piemēriem un statistiku, taču tajā mācītie principi ir universāli. Ar dažām izmaiņām tos var izmantot jebkurā pasaules valstī ar tirgus ekonomiku. Mūsdienās ASV ir brīvākā ekonomiskā sistēma un daudzas iespējas. 2004. gadā 19 procenti amerikāņu vecumā no 18 līdz 54 gadiem plānoja uzsākt savu biznesu, kas ir lielākais procents pasaulē, liecina Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas Parīzē dati. Pateicoties šim labvēlīgajam biznesa klimatam, Amerikā ir daudz vairāk paštaisītu miljonāru un miljardieru nekā jebkurā citā valstī. Tā nu lūk.

Sākot no nulles

Es uzaugu ļoti nabadzīgā ģimenē. Mans tēvs pastāvīgi mainīja darbu un ilgu laiku nestrādāja, tāpēc manas mātes alga kā medmāsa bieži vien bija vienīgais iztikas avots man un trim brāļiem. Mēs uzaugām, ēdot makaronus un sieru un iegādājāmies savas drēbes tikai no Pestīšanas armijas. No desmit gadu vecuma es pati pelnīju naudu, veicot nelielas lietas un strādājot dārzā vai ap māju pie kaimiņiem.

Kad man palika piecpadsmit, es nolēmu meklēt finansiālo panākumu noslēpumus. Es, tāpat kā daudzi jaunieši, sapņoju kļūt bagātam līdz trīsdesmit gadu vecumam. Tomēr trīsdesmit gadu vecumā, neskatoties uz īsiem panākumiem, man bija tikpat daudz naudas kā divdesmit. Es pat nebeidzu vidusskolu un, ja neskaita spēju pārdot, ne ar ko citu nevarēju lepoties.

Toreiz es sāku nopietni domāt par savu finansiālo stāvokli un to, cik mazs progress man ir bijis 10 gadu laikā. Daudzi mani draugi iedzīvojās diezgan labi: apprecējās, dzemdēja bērnus, dzīvoja skaistās mājās un nopelnīja labu naudu. Es nokļuvu finansiālā strupceļā.

Pēc vairākiem mēģinājumiem ātri nopelnīt naudu, es nolēmu izveidot reālu plānu, lai sasniegtu finansiālo neatkarību. Un tas strādāja. Protams, man nācās saskarties ar īslaicīgām grūtībām un neskaitāmiem šķēršļiem, no pieļautajām kļūdām guvu daudz vērtīgu mācību, taču galu galā uzvarēju, nopelnot vairāk nekā miljonu dolāru. Tas, ko es varu darīt, būs iespējams arī jums.

Vai vari to izdarīt

Mans mērķis ir pārliecināt jūs, ka jūs varat kļūt bagāts neatkarīgi no tā, cik slikta šodien ir jūsu finansiālā dzīve. Ja jūs sākat agri, sekojat manam padomam un smagi strādāsit, jūs varat kļūt par miljonāru. Šīs stratēģijas un metodes ir palīdzējušas ne tikai man, bet tūkstošiem citu cilvēku. Ja esat gatavs ieguldīt laiku un pūles, nav nekāda iemesla, lai jūs atturētu no Amerikas sapņa sasniegšanas.

1900. gadā ASV bija aptuveni pieci tūkstoši miljonāru, un tajā laikā miljons dolāru bija daudz vairāk vērts nekā tagad. 1980. gadā, kad sāku rūpīgi pētīt šo tēmu, miljonāru bija aptuveni pusotrs miljons. Līdz 2000. gadam vairāk nekā septiņiem miljoniem amerikāņu piederēja miljonu dolāru bagātība. Valstī ir arī daudz miljardieru, un saskaņā ar prognozēm nākotnē šie skaitļi dubultosies.

Lielākā daļa no šiem miljonāriem un miljardieriem ir pirmās paaudzes uzņēmēji. Viņi paši nopelnīja daudz naudas, sākot no nulles. Viņi nopelnīja katru centu, izmantojot savus talantus un spējas, izmantojot iespējas, ko paši atklāja vai radīja. Tiek lēsts, ka šajā valstī ik pēc četrām minūtēm kāds kļūst par miljonāru. Tavs uzdevums ir kļūt par vienu no viņiem.

Ko šie miljonāri varētu darīt, to varat arī jūs. Tici, ka neviens nav gudrāks par tevi un neviens nav labāks. Gadu gaitā man ir izdevies runāt ar daudziem miljonāriem un multimiljonāriem un pat pāris miljardieriem. Viņu atšķirīgā iezīme ir tā, ka viņi ir pilnīgi parasti cilvēki – ārkārtīgi godīgi un strādīgi, nebaidās riskēt, pilnveidojas izvēlētajā biznesā un nekad nepadodas, pat ja tas ir grūti.

Atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem

Bagātie cilvēki daudz neatšķiras no jums vai manis. Viņi vienkārši vairāk izmanto savus Dieva dotos talantus un strādā nedaudz savādāk nekā citi cilvēki. Redziet, kāds brīnišķīgs atklājums: ja jūs atkal un atkal darāt to, ko dara bagāti un veiksmīgi cilvēki, jūs galu galā sasniegsiet tos pašus rezultātus. Finansiālie panākumi nav brīnums, tā nav veiksme. Tas ir cēloņu un seku likuma iemiesojums. Ja jūs uzsākat cēloņus, jūs iegūstat sekas.

Šajā grāmatā jūs uzzināsit, kā sākt tur, kur atrodaties, pat ja esat parādos, un iegūt finansiālu brīvību. Strādājot ar tūkstošiem klausītāju visā pasaulē, esmu stingri pārliecināts, ka cilvēki, kuri vēlas kļūt bagāti savas darba karjeras laikā, iegūs vēlamos rezultātus, ja izmantos pareizo pieeju.

Apbrīnojama iepazīšanās

Pirms dažiem gadiem ar mani notika atgadījums, kas man atvēra acis uz daudzām lietām. Uzrunājot vairāk nekā tūkstoš klausītāju auditoriju, es teicu, ka esmu stingri pārliecināts, ka ikviens, kurš patiesi vēlas gūt panākumus, spēj to sasniegt, viņam tikai jāsper pareizie soļi un jāizvēlas pareizais ceļš. Pārtraukuma laikā man apkārt bija apmēram trīsdesmit labi ģērbti vīrieši un sievietes, un mani apbēra ar daudziem jautājumiem. Pēkšņi pūli malā atgrūž kāds garīgi invalīds jaunietis, kurš arī bija klāt seminārā: «Treisija kungs, Treisija kungs, vai man arī izdodas?»

Esmu apjucis. Manas smadzenes drudžaini strādāja. Saprotot, ka visi klātesošie gaida manu atbildi, es nezināju, ko teikt. Tajā brīdī tika pārbaudīts mans apgalvojums «var gūt panākumus jebkuram» un vispār mana reputācija. Par laimi, jauneklis turpināja interesēties: «Treisija kungs, es dzīvoju patversmē, mēs remontējam mēbeles. Katru mēnesi es pērku krājobligāciju par simts dolāriem. Vai tas man palīdzēs kļūt bagātam?

Salikto interešu brīnums

Par laimi, nesen biju lasījusi, cik daudz cilvēkam vajadzētu ietaupīt, lai kļūtu finansiāli neatkarīgs. Es zināju, ka, ja cilvēks no 21 līdz 65 gadiem ietaupīs 100 USD mēnesī un nopelnītu 10 procentus no šīs naudas, viņš 65 gadu vecumā kļūtu par miljonāru. Tādējādi šis jauneklis patiešām var kļūt par miljonāru, lai gan viņš dzīvo garīgi atpalikušo patversmē un, no pirmā acu uzmetiena, tam nav ne izredžu, ne iespēju. Ja viņš turpinās ietaupīt 100 USD mēnesī, viņš aizies pensijā bagātāks nekā 95 procenti iedzīvotāju.

Viņam būs labāk nekā vairumam ārstu, juristu, arhitektu, inženieru un mazo uzņēmumu īpašnieku. Viss, kas viņam bija jādara, bija ietaupīt simts dolāru, un viņš būtu finansiāli neatkarīgs. Ja viņš to izdarīs, salikto procentu brīnums parūpēsies par pārējo. Ikviens var to izdarīt.

Jūs varat iemācīties jebko

Galvenais, lai var nopelnīt. Tas prasa zināšanas un praksi. Bet, ja simtiem tūkstošu cilvēku prot pelnīt, tad to var iemācīties. Ja jūs spējat vadīt automašīnu, lietot mobilo tālruni, lietot datoru un veikt daudzus ikdienas darbus, jums noteikti ir iespēja nopelnīt tik daudz naudas, cik jums nepieciešams.

Vēlāk pastāstīšu, kā panākt finansiālu neatkarību un labklājību, kā kļūt bagātam no nulles. Tas ir atkarīgs no jums, vai jūs uzdrošināsities spert pirmo soli un vai jūs neatlaidīgi turpināsit tiekties. Nav nekādu ierobežojumu, izņemot tos, kurus jūs uzliekat savai iztēlei.

Iedomājieties, ka jums jau pieder tas, ko vēlaties… Uztveriet to kā savu īpašumu, kas pilnībā pieder jums.

Roberts Koljers

1. nodaļa. Kā kļūt bagātam

Ja tavas vēlmes ir ārkārtīgi spēcīgas, šķiet, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām tās realizēt.

Napoleona kalns

Ja pat cilvēks ar ne tās lielākajām spējām var kļūt bagāts, kāpēc ir tik maz bagātu cilvēku? Kāpēc pasaules bagātākajā valstī, kur lielākā daļa cilvēku dzīves laikā pelna un tērē bagātību, daudzi, aizejot pensijā, ir atkarīgi no sociālā nodrošinājuma, pensijām un radiniekiem?

Ja cilvēks, kas nopelna 25 tūkstošus dolāru gadā, ietaupa tikai 2500 no tiem gadā, tas ir, 10 procentus, un saprātīgi iegulda tos pašus 10 procentus visā darba mūžā – no 21 līdz 65 gadiem -, tad pēc 44 gadiem tie pieaugs. līdz 1 794 762 USD.

Ja garīgi atpalikušam jaunietim, bez jebkādām priekšrocībām, var kļūt bagāts (skat. Ievadu), un vīrietim, kurš pelna 25 tūkstošus gadā un ietaupa tikai 10 procentus no ienākumiem, ir iespēja kļūt par miljonāru vai multimiljonāru, tad gandrīz ikviens var nopelnīt. pieklājīga bagātība, bet ar nosacījumu, ka viņš to patiešām vēlas.

Kāpēc cilvēki nekļūst bagāti?

Jautājums, ar kuru es sāku, bija: «Kas neļauj cilvēkiem kļūt bagātiem?» Kāpēc mūsu valstī, kur cilvēkiem ir dotas tik daudz iespēju, tikai neliels procents pilsoņu aiziet pensijā finansiāli neatkarīgi? Galu galā es atradu atbildes. Šeit ir pieci iemesli, kāpēc, manuprāt, cilvēkiem neizdodas kļūt bagātiem.

Kāpēc es?

Pirmkārt, tāda perspektīva viņiem vienkārši neienāk prātā. Vienkāršs cilvēks nāk no ģimenes, kurā nav neviena turīga radinieka. Viņš iet uz skolu un sazinās ar vienaudžiem no vidēju ienākumu vides. Vēlāk strādā ar nabaga kolēģiem. Un ārpus darba viņa sociālo loku veido cilvēki ar diezgan pieticīgiem ienākumiem. Viņam nav bagātu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personības veidošanās periodā, tad pieaugušā vecumā tev ir grūti noticēt, ka tu vari kļūt bagāts tikpat reāli kā citi.

Tāpēc cilvēki, kas uzauguši turīgā ģimenē, pieaugot, gūst lielākus finansiālos panākumus nekā tie, kuru bērnība pagāja krampjos materiālos apstākļos. Tieksme pēc bagātības ir bagātu vecāku bērnu pasaules uzskatu neatņemama sastāvdaļa.

Tātad galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nekad nekļūst bagāti, ir tas, ka viņi nekad nav domājuši par iespēju. Un, ja viņi par to nedomāja, tad viņi nespera nekādus konkrētus soļus šajā virzienā.

Pieņemt lēmumu!

Otrs iemesls, kāpēc cilvēki nekļūst bagāti, ir tas, ka viņi nekad nepieņem lēmumus. Nekas nemainīsies, kamēr cilvēks neizlems mainīt savu dzīvi, pat ja viņš lasīs grāmatas, apmeklēs seminārus vai komunicē ar veiksmīgiem cilvēkiem. Un, ja viņš saprot, ka var kļūt bagāts, tikai veicot dažas darbības, bet neizlems spert pirmo soli, viņš paliks tajā pašā vietā.

Kamēr darīsi to, ko esi darījis līdz šim, tev būs tas, kas tev ir.

Tādējādi galvenais neveiksmju un savu spēju nepilnīgas apzināšanās iemesls ir cilvēku nevēlēšanās pieņemt lēmumu, lai gūtu panākumus. Viņi nedod sev stingru zvērestu kļūt bagātam. Viņi plāno, plāno, plāno un cer kādreiz kļūt bagāti. Viņi, tāpat kā aizraušanās, vēlas iegūt daudz naudas, bet nekad neuztraucas stingri teikt: «Es to izdarīšu!»

Šis lēmums ir pirmais nepieciešamais solis ceļā uz finansiālo neatkarību.

Varbūt rīt

Pastāvīga vilcināšanās ir trešais neveiksmes iemesls šajā jautājumā. Cilvēki vienmēr atrod labu iemeslu nedarīt kaut ko tādu, kas viņus novestu pie materiālās labklājības. Laiks vienmēr izrādās nepiemērots: dažreiz ir nepareizs mēnesis, dažreiz gadalaiks, dažreiz gads. Uzņēmējdarbības apstākļi nav pilnībā labvēlīgi vai pārāk labvēlīgi. Tirgus nav piemērots. Risks ir pārāk liels. Piemēram, pastāv risks zaudēt visu savu ieguldījumu. Varbūt pat nākamgad.

Vienmēr ir labs iemesls visu aizkavēt vai pat atlikt. Un rezultātā pirmais solis tiek atlikts un atlikts, mēnesi pēc mēneša, gadu no gada, līdz ir par vēlu. Pat ja cilvēks apzinās iespēju kļūt bagātam, ieradums atlikt visus viņa plānus virzīs uz nenoteiktu nākotni. Prokrastinācija ir laika un dzīves zaglis.

Lai apmaksātu rēķinus

Tas, ko ekonomisti sauc par nespēju atteikties no tūlītējas apmierināšanas, ir ceturtais iemesls, kāpēc cilvēki paliek nabadzīgi. Lielais vairums cilvēku ir pakļauti nepārvaramai vēlmei iztērēt katru nopelnīto centu, kā arī iespējai kaut ko aizņemties vai iegādāties kredītā. Tu nekad nekļūsi par bagātu cilvēku, ja nespēsi savaldīt šo neremdināmo vēlmi iztērēt visu, līdz pēdējam centam. Jūs nekad nesasniegsiet finansiālu neatkarību, ja vien taupību nepadarīsit par ieradumu.

Kā teica V. Klements Stouns, Amerikas Apvienotās apdrošināšanas kompānijas dibinātājs un viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē: «Ja nezināt, kā ietaupīt naudu, diženuma sēklas tevī neaugs.»

Skatīt perspektīvu

Pēdējais iemesls, iespējams, ir tikpat svarīgs, ja ne svarīgāks, nekā visi pārējie kopā. Tas ir laika perspektīvas trūkums. Pētījumā, kas tika veikts piecdesmitajos gados un publicēts 1964. gadā ar nosaukumu «Nedebesu pilsēta», Dr. Edvards Banfīlds no Hārvarda universitātes pētīja sociālās un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš vēlējās saprast, vai indivīds vai ģimene var pacelties par vienu vai divām sociālekonomiskajām klasēm un kļūt bagātāki nākamajā paaudzē.

Banfīlds savus atklājumus salīdzināja ar visizplatītākajiem ekonomisko panākumu skaidrojumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Izglītība? Nē. Daudzi cilvēki, kas ieguvuši labu izglītību, faktiski pārvietojās pa ekonomikas kāpnēm. Prāts? Nē. Daudzi gudri cilvēki palika nabadzīgi un nespēja nodrošināt sev pienācīgu dzīvi. Dzimis piemērotā ģimenē? Nē. Daudzi cilvēki, kuriem bija paveicies piedzimt turīgā ģimenē, pieauguši cīnās, lai savilktu galus kopā, savukārt tie, kas dzimuši nabadzīgā ģimenē, gūst lielus finansiālus panākumus. Vai valsts reģionam ir ietekme? Darbības joma? Veiksmi? Kādi faktori jāņem vērā, prognozējot finansiālas veiksmes iespējamību?

Nākotnes projicēšana

Pētījuma rezultātā Banfīlds identificēja vienu faktoru, kas, viņaprāt, ir izšķirošs, lai prognozētu panākumus Amerikas Savienotajās Valstīs – laika perspektīvu, kas definēta kā «laika daudzums, kas nepieciešams ikdienas plānošanai gaidāmajām aktivitātēm vai svarīgu dzīves lēmumu pieņemšanai». Laika perspektīva attiecas uz to, cik tālu nākotnē jūs skatāties.

Ilgtermiņa perspektīvas piemērs ir angļu valodas klašu tradicionālais ieradums uzreiz pēc bērnu piedzimšanas uzņemt tos Oksfordā vai Kembridžā, neskatoties uz to, ka bērni nevarēs iestāties universitātē. vēl 18—19 gadus. Šāda tālredzīga domāšana uzliek vecākiem par pienākumu atvērt krājkontu bankās, lai bērni nākotnē varētu mācīties labā un prestižā izglītības iestādē.

Naudas taupīšana un nākotnes plānošana ir ilgtermiņa domāšana darbībā. Jauns pāris katru mēnesi iemaksā 50 USD sava jaundzimušā bērna izglītības kontā, lai plānotu savu nākotni. Viņi ir gatavi nest upurus īstermiņā, lai nodrošinātu labākus rezultātus ilgtermiņā. Cilvēki, kuri raugās ilgtermiņā, gandrīz vienmēr kāpj pa finansiālu panākumu kāpnēm.

Apmaksājiet savus rēķinus iepriekš

Personai, kas absolvē vidusskolu, apmeklē medicīnas skolu, iegūst MD, iziet praksi un rezidentūru un 10 gadu laikā kļūst par licencētu ārstu, ir ilgtermiņa perspektīva. Gadu upurēšana un atteikšanās no tūlītējiem priekiem deva viņam tiesības uz prestižu, statusu un augstu dzīves līmeni. Šie 10–12 studiju un darba gadi ir nekas vairāk kā ieguldījums jūsu karjerā. Ilgtermiņā nodrošināja viņa bērniem augstu dzīves līmeni, kā arī labu izglītību un lieliskas iespējas. Viņa bērni ar lielu varbūtības pakāpi veiksmīgi apprecēsies, viņiem būs augstākas sociālās un ekonomiskās vajadzības, un viņu dzīve būs daudz veiksmīgāka.

Tā ārsta laika perspektīvā, kurš karjeras sākumā ir ieguldījis desmit vai vairāk gadus izglītībā, var ietilpt vienas vai divu paaudžu mūžs, tas ir, 50–70 gadi. Un viņš, kurš tik daudz laika un pūļu veltīja savai profesijai, lai pēc tam sniegtu mums augsti kvalificētu palīdzību, ir pelnījis mūsu cieņu un apbrīnu. Tas var būt par iemeslu tam, ka ārstu ģimenes parasti ieņem augstāko vietu cienījamāko pilsoņu sarakstos.

Attieksme ir viss

Laika perspektīva ir sociālās klases mērs. Turīgai ģimenei vai labai izglītībai, bez šaubām, ir nozīme, taču galu galā sociālo statusu un prestižu nosaka tas, cik tālu nākotni plānojat šodien.

Imigrantiem, kuri ieradās ASV, nav daudz naudas. Bet strādāt un taupīt, lai jūsu bērni iegūtu labu izglītību ne tikai skolā, bet arī augstskolā, ir lieliski, lai cik labi vai slikti viņiem šodien iet. Viņi nodrošina virzību pa sociālajām kāpnēm ne tikai sev, bet arī saviem pēcnācējiem.

Ilgtermiņa perspektīvas pretstats ir tās pilnīga neesamība. Profesionālis redz nākotni 10, 15 vai 20 gadus uz priekšu, varbūt arī tālāk. Parasts strādnieks ir apmēram divas algas priekšā. Narkomānam, alkoholiķim un vispār cilvēkiem, kas atrodas sociālo kāpņu pašā apakšā, izredzes tiek aprēķinātas vairākās stundās vai pat minūtēs. Viņi vispār nedomā par nākotni, visas viņu domas ir vērstas uz nākamo dzērienu vai devu. Katra cilvēka stāvokli sabiedrībā, kā arī viņa izvēlēto ceļu pilnībā nosaka viņa laika perspektīvas attālums.

Padomājiet par nākotni

Pats laika perspektīvas pagarināšanas process, tālas nākotnes plānošana maina tavu attieksmi pret dzīvi un personību. Ja iemācīsities domāt 10–20 gadus uz priekšu, tad šis ir jūsu pirmais solis ceļā uz bagātību. Varēsi izvirzīt nopietnākus, ilgtermiņa mērķus un izstrādāt ilgtermiņa plānus to īstenošanai. Pieņemsi gudrākus lēmumus un spēsi paredzēt finanšu ieguldījumu vai laika tēriņu ilgtermiņa sekas. Jūs attīstāt pacietību un neatlaidību. Kopumā jūs kļūstat pozitīvāks cilvēks.

Tātad, iemācieties pagarināt savu laika perspektīvu. Apsveriet katru savu darbību kā daļu no ilgstoša procesa, kas laika gaitā neizbēgami novedīs pie finansiālas neatkarības un, iespējams, bagātības. To dara cilvēki, kuri nenogurstoši virzās uz augšu un uz priekšu.

Esiet veltīts savam darbam

Uzsākot karjeru, daudzi cilvēki nedomā, ka darīs vienu un to pašu darbu 20–25 gadus. Viņiem neienāk prātā, ka, tikai ieguldot darbā laiku, naudu un dvēseli, viņi var sasniegt patiesos meistarības virsotnes.

Profesijas prestiža labad jābūt gatavam nest jebkādus upurus. Un tad jūs nopelnīsiet pēc iespējas vairāk šajā jomā. Koncentrējoties uz ilgtermiņu, jūs nepalaidīsit garām un pacelsities uz augšu, pat ja tas prasīs smagu darbu gadiem.

Atcerieties, ka laiks paies tā vai citādi. Vienīgais jautājums paliek: «Cik jūs nopelnīsit pēc pieciem gadiem»?

Pieci veidi, kā palikt nabadzīgam

Atcerēsimies piecus iemeslus, kāpēc cilvēki nevar nodrošināt komfortablas vecumdienas.

Pirmkārt, viņiem neienāk prātā, ka viņi, tāpat kā citi, var kļūt bagāti.

Otrkārt, pat ja viņiem ienāk prātā šāda doma, viņi neuzdrošinās kļūt bagāti.

Treškārt, ja viņi nolemj uzlabot savu finansiālo stāvokli, viņi to atliek uz nākotni, dažreiz līdz mūža beigām.

Ceturtkārt, viņi nespēj atteikties no mirkļa baudām, nespēj pretoties vēlmei iztērēt visu nopelnīto naudu un pat vairāk.

Piektkārt, viņi raugās uz īstermiņa perspektīvu. Viņi dzīvo šodienai un šodienas mēnesim, nevis plāno 10–20 gadus uz priekšu.

Pieci veidi, kā kļūt bagātam

Es piedāvāju jums piecus veidus, kā veidot bagātību, ja esat apņēmies kļūt bagāts.

Kļūsti par uzņēmēju

Visā Amerikas vēsturē galvenais ceļš uz bagātību jeb top-toping metode ir uzņēmējdarbība. Tas ir par veiksmīga uzņēmuma dibināšanu un vadīšanu. Tas ietver visus tā veidus: no lauksaimniecības un kravu pārvadājumiem līdz nekustamajam īpašumam un datoriem.

Vairāk nekā 200 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs 74 procenti miljonāru kļuva bagāti no sava biznesa. Viss sākas ar priekšstatu par noteiktu produktu vai pakalpojumu. Tad cilvēks to pārvērš par biznesu, būvē šo biznesu no nulles, no pamatiem un rezultātā kļūst bagāts. Henrijs Fords, Endrjū Kārnegijs, Džons Džeikobs Astors, Kornēlijs Vanderbilts, Ross Perots, Sems Voltons, Bils Geitss, Maikls Dels un Lerijs Elisons visi sāka no nulles, taču spēja izveidot plaukstošus uzņēmumus. Ir vēl miljoniem.

Cīnies uz augšu

Nākamais veids, kā kļūt bagātam, ir kļūt par augsti apmaksātu darbinieku plaukstošā uzņēmumā vai uzņēmumā, kas atalgo savus darbiniekus ar akciju cenu kāpumu. Desmit procenti no paštaisītajiem miljonāriem Amerikā ir cilvēki, kas ilgus gadus strādāja lielos uzņēmumos vai tajos, kas vēlāk izauga. Parasti visus šos gadus viņi smagi strādāja, un, pateicoties tam, viņi pacēlās pa karjeras kāpnēm, saņēma ievērojamu atalgojumu, prēmijas, peļņas procentus vai uzņēmuma akcijas. Un ienākumu pieauguma rezultātā viņi kļuva par miljonāriem un multimiljonāriem.

Pols Alens kopā ar Bilu Geitsu dibināja Microsoft, taču pēc saslimšanas pārdeva savas akcijas par ļoti pieklājīgu naudu un tagad ir multimiljardieris. Sietla ir pazīstama kā «Microsoft miljonāru» apgabals, cilvēki, kuri strādāja uzņēmumā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, visbiežāk par sekretāriem un programmētājiem. Vēlāk, iegādājušies vērtspapīrus, viņi uzvarēja biržā un kļuva bagāti.

Daudzi augstākā līmeņa vadītāji visu gadu saņem prēmijas un vairāku miljonu dolāru peļņu. Darbs lielā, nepārtraukti attīstošā uzņēmumā, kur maksā lielas algas un ir iespēja piedalīties peļņā, ir neizsīkstošs bagātības avots.

Daudzi darbinieki ir strādājuši viņu uzņēmumā daudzus gadus un ieņēmuši vadošus amatus. Viņi saņēma vairāk nekā solīdu algu, lielu peļņas procentu un uzvarēja biržās. Ietaupot un reizinot nopelnīto naudu, viņi galu galā kļuva par miljonāriem. Nesen Chrysler Corporation vadītājs Lī Jakoka gada laikā nopelnīja 26,7 miljonus dolāru. Disneja aktieris Maikls Eisners saņēma 150 miljonu dolāru prēmiju. Ar šādām prēmijām kļūt par miljonāru nemaz nav grūti.

Kļūsti par profesionāli

Ievērojama daļa paštaisīto miljonāru ir augstas klases profesionāļi — ārsti, zobārsti, juristi, arhitekti, inženieri un citi speciālisti ar augstāko izglītību, kuri saņem augstu maksu par saviem pakalpojumiem. Šie cilvēki solīja sasniegt patiesus augstumus savā profesijā un to arī turēja, nopelnot akadēmiskos grādus un palielinot naudu. Šajā kategorijā ietilpst desmit procenti miljonāru Amerikas Savienotajās Valstīs.