Kurš no klasesbiedriem esi tu? Saziņas noslēpumi ar vienaudžiem

Pieaugušajiem, dzīvniekiem un putniem… arī ir pakāpieni

Bet lūk, kas ir interesanti.

Jebkurā grupā, pat pieaugušo, ir tieši tādi paši pieci soļi kā klasē.

Dīvaini, vai ne? Šķiet, ka pieaugušie varētu vienoties un būt vienādos apstākļos. Bet nē, viņiem ir vadītāji un vidējie zemnieki, un pelēkas peles, un atstumtie.

Ko lai saka – bērnudārzā visi grib spēlēties ar dažiem bērniem, bet neviens negrib spēlēties ar citiem. Un galvenais iemesls tam ir emocionāla pievilcība vai nepievilcība. Nu, tas šķiet skaidrs. Bet kā mēs varam izskaidrot, ka tādi paši soļi pastāv arī dzīvniekiem?!

Piemēram, vistu kūtī katrai vistai ir tiesības knābāt visus, kas ir zemāki par viņu. Bet galveno vistu neviens nevar knābāt. Bet tiem, kas ir uz pēdējā pakāpiena, vispār nav tiesību nevienu knābāt. Bet visi viņus knābā.

Kāpēc?

Fakts ir tādsjebkurā grupā ir tie, kas valda – līderi, un tie, kas pakļaujas. Šis likums vienlīdz attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Tikai ar vienu atšķirību: dzīvnieki (tostarp putni, kukaiņi) neattīsta līdera īpašības. Tās vai nu pastāv, vai nav. Cilvēks var iegūt šīs īpašības.

Kurš šajā gadījumā kļūst par līderi dzīvnieku pasaulē?

Stiprākais. Visizturīgākais. Izveicīgākais. Zinošākais.

Piemēram, starp ziloņiem līderis parasti ir vecāka gadagājuma ziloņu mātīte. Viņa labāk nekā jebkurš cits zina, kur atrast pārtiku un kur atrodas dzirdināšanas vieta.

Un vājākie kļūst par atstumtajiem jeb nepiederīgajiem. Tādas, kuras var knābāt ikviens. Nu gluži kā cilvēku komandā!

Izrādās, uz visiem attiecas dabas likums: izdzīvo stiprākais.

Līdz ar to secinājums:

Esi stiprs, citādi tevi noknābs!

Lai kur jūs atrastos: vistu kūtī vai klasē.

Svarīga piezīme:

Būt stipram nenozīmē būt agresīvam. Būt stipram nozīmē būt pārliecinātam par sevi, neapvainoties un aizsargāt vājos.

Un starp līderiem veidojas līderi…

Bet šeit ir vēl viens interesants fakts.

Ja, pieņemsim, mēs savācam 30 līderus un ievietojam tos ierobežotā telpā, tad…

Varētu domāt, ka vadītāji uzreiz apvienotos un sāktu domāt par kādu kopīgu ideju. Bet nē! Pavisam drīz līderu vidū izcelsies līderi, vidējie, peles un izstumtie.

Ja savāksi 30 nepiederošos, drīz notiks tas pats. Viņu vidū būs vadītāji, vidējie zemnieki, peles un atstumtie. Tas ir, neatkarīgi no tā, kur un no kā tiek veidota grupa, hierarhija nekavējoties ķeras pie lietas, sadalot šo grupu mums jau zināmās apakšgrupās.

Labas ziņas:

Cilvēks, kurš vienā komandā ieņem vienu no zemākajiem pakāpieniem, var būt līderis citā.

Un otrādi. (Šīs vairs nav labas ziņas.)

Bet kopumā,vairums cilvēku ieņem pozīciju starp dažiem līderiem un dažiem atstumtajiem.

Un vēl divas ziņas: viena laba, otra ne tik laba.

Labi:

Tas vai cits solis komandas biedram nav piešķirts uz visiem laikiem. Tāpēc, ja atrodaties uz kāda no zemākajiem pakāpieniem, tas nenozīmē, ka jums tur būs jāpaliek līdz skolas beigšanai vai pat visu mūžu. Tas irpat no zemākā pakāpiena var uzkāpt uz augšu. Un pat līdz augšējam. Būtu vēlme!

Nav ļoti labs:

Tas vai cits solis komandas biedram nav piešķirts uz visiem laikiem.

Atkal, ja atrodaties pašā augstākā pakāpiena, tas nenozīmē, ka jums būs jāguļ uz lauriem līdz skolas beigšanai vai pat visas dzīves garumā.

No tā var noslīdēt uz leju. Un ļoti ātri. Tāpat kā šajā smieklīgajā stāstā.

Par to, kā viņi pārtrauca cienīt Serjozu

Seryozha savā klasē bija cienījama persona, jo viņš bija spēcīgākais. Un to apstiprināja atzīme fiziskajā izglītībā – nemainīgs A pluss.

Visi vērsās pēc padoma pie Serjožas. Piemēram, ko darīt ar dienasgrāmatu, kurā parādās divnieks? Kā ar skolotāju, kas viņam iedeva sliktu atzīmi? Kā ir ar vecākiem, kuri nepērk datoru? Kā ar Serebertsevu?

Un Seryozha vienmēr labprāt sniedza bezmaksas padomu. Piemēram, izšķīdiniet dienasgrāmatu Pepsi-Colā, lai vecāki nesaslimtu ar cūciņu, pagrūdiet Serebercevu, kā parasti, tā, lai tas grab, un piparojiet skolotāja kabatlakatiņu un ielieciet kaktusu viņa mēteļa piedurknē.

Tad Seryozha pierada un pārstāja baudīt savu stāvokli. Tad viņš rakstīja: "Es nedodu bezmaksas padomu." Un viņš piekāra zīmi uz krūtīm.

Bet neviens nevarēja iztikt bez Serjožas padoma. Viņi nopūtās, kurnēja un, ko lai dara, sāka maksāt. Nevienam nebija naudas – sāka maksāt sviestmaizes.

Serjoža ēda sviestmaizes, ēda, ēda, ēda, un pēc trim mēnešiem viņš pieņēmās tik daudz svarā, ka varēja ne tikai uzlēkt divdesmit metru augstumā, bet pat nevarēja piecelties no grīdas.

Viņi sāka piešķirt Serjožai sliktu atzīmi fiziskajā izglītībā. Neatkarīgi no tā, cik daudz viņš kliedza: "Vai tu mani neatpazīsti, vai kā?!" Tas esmu es, Serjoža! – viņi tomēr iedeva divas atzīmes.

Un tad notika nelabojamais – Zubovs Serjozu nosauca par dirižabli. Serjoža gribēja iesist Zubovam, taču viņš nevarēja pacelt atgūto kāju.

Kopš tā laika Serjoža vairs netika cienīts, un, protams, neviens vairs negriezās pēc padoma.

Artūrs Givargizovs. “Izcilā zaudētāja piezīmes”

3. nodaļa. Attiecības klasē: Es gribētu labāk

Esmu pārliecināts, ka jūs jau esat izdomājuši, uz kāda soļa jūs esat. Padomājiet par to: vai tas jums ir piemērots vai vēlaties kaut ko vairāk… prestižāku? Ja pēdējais, tad jums vienkārši jāizlasa šī grāmata līdz beigām. Galu galā amatieru priekšnesumi bez pamatzināšanu trūkuma var nodarīt tikai ļaunu. Labākajā gadījumā tas novedīs pie vērtīgā laika zaudēšanas. Tāpat kā šie zēni.

Mēs sēdējām uz upes

Ar garu makšķeri rokā.

Koļa visu rītu sauca zivi:

– Ziedi,

Padoms-padoms-padoms!

Bet ne zivis, ne vēžveidīgie

Uz āķa neķērās.

"Nu tad," es saku, "

Jūs mēģināt "oink-oink-oink".

– Hryu-hryu-hryu! —

Tukšs āķis.

– Kis-kiss-kiss! —

Atkal klusums.

– Ūū,

Aiziet aiziet aiziet! —

Nē, es neko neredzu!

Pat neliela kļūda

Esam sajūsmā…

Kas zināja, kas bija uz āķa

Vai vienkārši vajag tārpu?

Georgijs Graubins

Galvenais noteikums

Noteikums Nr. 1, tas ir arī viens no galvenajiem:

Neatkarīgi no tā, kādā līmenī tu esi, tev vienkārši IR labi jāmācās!

Kad es runāju par labu studentu, es nedomāju, ka jums bija jābūt izcilam studentam. Daudz svarīgāk ir pilnībā izmantot to, kas jums ir dots no dabas. Katram cilvēkam ir savs akcents. Pieņemsim, ka jūs tik tikko sasniedzat četriniekus, bet jums ir zelta rokas. Parastie priekšmeti jūs neinteresē tik ļoti kā, piemēram, darba stunda. Šeit jūs varat parādīt savas prasmes! Izgrebt kādu detaļu, filigrāni izgriezt kaut ko no saplākšņa – tas ir jūsu. Tāpēc esiet labāks šajā jomā! Varbūt no jums izdosies izcils virpotājs vai galdnieks. Strādnieku nepietiek, tavas prasmes noderēs. Un, kad tavi klasesbiedri redzēs, ka tu vari to, ko citi nespēj, tu noteikti pieaugsi viņu acīs.

Paies laiks, un, iespējams, pašreizējais izcilnieks, kurš kļūs par zinātņu doktoru, lūgs jums palīdzēt viņam rūpnīcā veikt tehnisko eksperimentu viņa zinātniskajam darbam. Un jūs lūgsit viņam padomu jūsu meitai, kura gatavojas stāties viņa fakultātē. Un katram būs savs bizness.

Un visi ir laimīgi.

Vai varbūt tā. Šķiet, ka jūs mācāties labi, bet parastās nodarbības jums joprojām ir neliels slogs. Bet jūs esat gatavs pavadīt dienu un nakti sporta zālē. Jūsu ķermenis ir veidots tā. Un fiziskās audzināšanas stundās tu rādi īstus brīnumus. Tādu, par kādu nav sapņojis neviens izcilnieks. Galu galā, visi cilvēki ir atšķirīgi. Kādam jāskaita, jāatrisina matemātikas uzdevumi, kādam jāzīmē, bet kādam jāskrien, jālec un jācilā svari.

Neskatoties uz to, ikvienam ir jābeidz vidusskola, vēlams bez C klasēm, un jābūt fiziski spēcīgiem.

Tāpēc, ja jums ir nopietnas nepilnības skolas mācību programmas izpētē, sāciet lēnām panākt. Paskaties, drīz dienasgrāmatā parādīsies labas atzīmes. Un noteikti ne tā, kā šis no Fedjas.

Fedja lepojās:

– Es atkal

Skolā nopelnījis piecus.

Lētticīgi kaimiņi

"Labi padarīts!" – viņi teica Fedai.

Un brālis un tēvs -

Visi teica: "Labi darīts!"

Skatoties dienasgrāmatā,

Piezīmju grāmatiņā,

Fedijas māte viņu atbalstīja:

– Viens un divi pāri -

Nu, protams, tas ir pieci!

Georgijs Graubins

Ja skolā jūties neērti

Neērts diskomforts ir atšķirīgs. Viena lieta ir tad, kad strīdaties ar diviem no pieciem draugiem (un pēc dienas vai divām jūs ar viņiem samierināsities), un pavisam cita lieta, kad jūtaties vientuļš, nesaprasts un visu atstumts. Un tā ir īstā problēma. Turklāt katram, kurš piedzīvo diskomfortu skolā, ir sava pieredze. Un tomēr ir vieglākas problēmas (lai gan, ja pasākumi netiek veikti savlaicīgi, tās var kļūt par būtiskām) un ir ļoti, ļoti nopietnas. Lai to risinātu, es ierosinu tos visus sadalīt pēc smaguma pakāpes. Kā šis:

• problēma Nr. 1: viņi sazinās ar jums mazāk, nekā jūs vēlētos (vienkāršākā, atrisināmā);

• problēma Nr. 2: jūs sauc (sarežģītāk, bet atrisināmi);

• problēma Nr.3 (visgrūtākā, bet arī atrisināma): tevi apbēdina un… sit.

Problēma #1

Viņi sazinās ar jums mazāk, nekā jūs vēlētos

Jūsu klasesbiedri īsti nevēlas ar jums sazināties. Jūs jūtaties vientuļš un nevēlams. Protams, jūsu klasē nav neviena tuva drauga! Un pat ja jūs izliekaties, ka esat apmierināts ar to, tā nav taisnība.

Kas notika?

Šķiet, ka jūs pamazām tiekat aiznests uz ceturto pakāpienu. Mazā izolēto sabiedrībā. Taču vārds “sabiedrība” šeit diez vai ir piemērots, jo izolētie pat turas savrup viens no otra!

Reizēm tev liekas, ka tu vienkārši esi nepareizajā komandā, ka te ir tikai nelieši un stulbi cilvēki, kuri savas nelietības dēļ tev paiet garām. Bet nesteidzieties ar secinājumiem. Mums ir jānoskaidro, kāpēc tas notika. Galu galā šādai nepatīkamai situācijai var būt vairāki iemesli.

Iemesls #1

Jūs labi mācāties, bet tas ir dīvaini – viņi gandrīz ar jums nesazinās! Kāpēc? Varētu paskaidrot, ieteikt… Bet nē. Nez kāpēc vēršas pie Petuhova, kurš nav tik spēcīgs matemātikā vai krieviski kā tu. Vai arī Gordejevam. Viņš vispār neko daudz nezina par mācībām, taču var izgatavot jebko: no vienkāršas kastes līdz, iespējams, virtuves komplektam. "Ko tad? – tu domā. "Šī ir skola, nevis ražošanas darbnīca." Un meitenes lidinās ap viņu: pasūta kādu stulbu nieciņu vai kādas citas muļķības… Uhh!

Ko darīt?

Padomāsim kopā. Jums ir milzīga priekšrocība, jo jūs labi mācāties, un tas ir ļoti svarīgi (noteikums Nr. 1).

Un mīnuss… Mīnuss ir tas, ka, kā man likās, tu esi ļoti noraidošs pret citiem.

Pārdomājiet savu attieksmi pret klasesbiedriem. Atrodiet katrā no tiem kādu garšu. Un pats galvenais, novērtējiet to. Ņemsim, piemēram, to pašu Gordejevu. Nu, algebras ģeometrijā viņš nav pat tuvu kājām. Un viņam ir zelta rokas, viņš pats to teica. Un tu? Vai jūs varat izgatavot pat visvienkāršāko kastīti vai, teiksim, izurbt caurumu sienā?

Vārdu sakot, noņemiet šo nicinošo attieksmi pret cilvēkiem.

Ja viņi ar jums nesazinās, piedāvājiet savu palīdzību. Tikai, lūdzu, nevis ar imperatora sejas izteiksmi, bet kā parastam cilvēkam.

Esiet vienkāršāks – un jūs nepamanīsit, kā vispirms blakus parādīsies biedri un pēc tam draugi. Mēnesis, divi, trīs – un jūs stingri ieņemsiet savu vietu uz otrā pakāpiena. Vai arī jūs pat varētu kļūt par līderi.

Starp citu, par līderiem. Nu, labi, nerunāsim par līderiem – par tiem, kas ir vēlami. Nu tie, kas ir uz otrā pakāpiena. Paskatieties tuvāk, kā viņi uzvedas ar citiem. Vai tas tiešām ir tikpat noraidošs kā jūs? Padomājiet par atšķirību starp viņiem un jums.

Iemesls #2

Jūs esat pārsteigts, ka jums joprojām nav draugu. Un tie, kas tur bija, kaut kur pazuda. Turklāt pēc tam, kad viņu noslēpumus, kurus viņi tev uzticēja, visneizprotamākajā veidā uzzināja klases audzinātāja. Dīvaini, vai ne? Un tad kāds pamanīja, kā tu čuksti ar dažiem skolotājiem. Vispirms ar vienu, tad ar otru. Tik paļāvīgi… Un ik pa brīdim ieskaties skolotāju istabā.

Ko darīt?

Klau, vai tu nejauši ložņā? Nav tas tips, kurš atskaitās skolotājiem, kuri ko par ko teica? Tai skaitā par skolotājiem. Ja tas tā ir, tad jūsu neapskaužamā pozīcija klasē ir diezgan saprotama.

Sniegšana ir slikts ieradums. Un, ja jūs to tagad neapzināsiet un nemainīsities, tas paliks ar jums visu atlikušo dzīvi. Tas nozīmē, ka jebkurā grupā jūs noteikti būsiet viens. Un droši vien ir skaidrs, ko darīt: pārtrauciet informēt.

Iemesls numur 3

Tev ir slikts raksturs. Tikai mazliet – tu kliedz kā traks, vai pat uzbrūk ar dūrēm. Kam tas patiks? Vēl mazliet – un viņi no tevis vairos kā mēris.

Ko darīt?

Sazinieties ar skolas psihologu un ļaujiet viņam pastāstīt, kā mazināt agresiju. Vēl labāk, dodieties uz psiholoģisko centru bērniem un pusaudžiem. Tur parasti notiek grupu nodarbības. Protams, visā pilsētā vai reģionālā centrā, kurā dzīvojat, jūs neesat vienīgais, kas šādi kliedz. Dažreiz pietiek redzēt no malas, lai uztvertu sevi nopietni.

Iemesls numur 4

Jums nepatīk klasesbiedru intereses. Tev ir garlaicīgi ar puišiem. Pieņemsim, ka jūs interesē glezniecība vai klasiskā mūzika, bet neviens nedalās ar jūsu hobijiem (un, visticamāk, par tiem pat nedomā). Tajā pašā laikā, ja nav draugu, tu jūties ļoti vientuļš.

Ko darīt?

Vispirms reģistrējieties klubā, kas jūs varētu interesēt. Galu galā jūs, iespējams, tur atradīsit tādus cilvēkus kā jūs. Tici man: tu uzreiz atbrīvosies no vientulības sajūtas.

Bet tas vēl nav viss! Ja pēc kāda laika tu sagūsi drosmi un pastāstīsi klasesbiedriem par saviem hobijiem, tad tavs vērtējums noteikti pieaugs. Ikviens sapratīs, kāds jūs esat interesants un neparasts cilvēks.

Kā tas viss var beigties?

Rezultāts #1 (iespējamākais)

Tā kā jūsu vērtējums ir palielinājies, uzreiz būs vairāk cilvēku, kas vēlēsies ar jums sazināties. Tad tu biji viens, tagad jūs esat trīs, četri, pieci…

Rezultāts #2 (iespējams, bet apšaubāmi)

Pat ja mūsu cerības neattaisnosies, jūs joprojām nepametīsit jūs interesējošā loka. Tas nozīmē, ka tev apkārt būs līdzīgi domājoši cilvēki, pat ja ne klasē, bet citā vietā.

Rezultāts № 3 (ļoti apšaubāmi)

Neatkarīgi no tā, jūs joprojām jūtaties slikti klasē. Un domubiedru grupa “malā” nepalīdz.

Nu, ja jūs patiešām nevarat palikt kopā ar tik blīviem vienaudžiem, jums būs jāmeklē kāda specializēta nodarbība, kas ne vienmēr ir iespējams. Labāk ir mēģināt saprast sevi. Un ar psihologa palīdzību.

Iemesls numur 5

Tu esi stulbi un domā, ka esi visskaistākā klasē. Kopš bērnības tu esi pieradis pie vecāku un viņu draugu apbrīnas un jau sen tici, ka esi labākais pasaulē. Zēni var pievērst jums uzmanību, bet meitenes kautrējas. Visticamāk, jūs ļoti atgādināt Jūliju no 6 “B”.

Un vēl… Vai tavs stāsts neatgādina situāciju ar labu puisi, pie kura neviens nenāk pēc padoma? Viņi pat neprasa to norakstīt. Šīs situācijas (jūsu un viņa) ir ļoti līdzīgas, ar vienīgo atšķirību, ka puisim tiešām ir ar ko lepoties, B un A neparādās tikai dienasgrāmatā. Kāds ir tavs nopelns? Atcerieties, ka patīkams izskats, ko neatbalsta garīgās īpašības, ātri izgaist citu acīs. Un, ja tavā klasē parādās meitene ar uzkrītošu izskatu un atšķirībā no tevis pierāda sevi kādās nopietnās lietās, tad klasesbiedru acīs tu uzreiz izbalēsi. Zēni tevī kļūs neinteresanti, un tev nav un nekad nav bijuši draugi starp meitenēm.

Ko darīt?

Beidz brīnīties un mēģini sadraudzēties ar savas klases meitenēm. Es saprotu, ka cilvēki var būt piesardzīgi pret jums, bet, ja jūs sapratīsit, ka tas nav saistīts ar jūsu izskatu, un jūs kļūsit "tuvāks cilvēkiem", tad attieksme pret jums noteikti mainīsies.

Iemesls numur 6

Jūs esat pārāk kautrīgs, bailīgs un baidāties no visa. Tostarp būt pirmajam, kas uzrunā klasesbiedrus. Un viņi, savukārt, uztver jūsu uzvedību kā augstprātīgu.

Ko darīt?

Tas viss ir pilnībā atkarīgs no jums. Saņemiet drosmi un vērsieties pie saviem klasesbiedriem. Pirmkārt, vienkārši stāviet tuvumā, smaidiet, piekrītiet. Pēc tam sāciet kaut ko jautāt, prātojot, par ko viņi runā.

Vēl labāk, apmeklējiet komunikācijas apmācību kādā psiholoģiskajā centrā. Mēnesis, divi, trīs – un jūsu kautrība un kautrība pazudīs kā ar roku!

Iemesls numur 7

Tu esi debīls.

Vai arī viņa vienkārši ir ģērbusies pieticīgāk nekā visi pārējie: ko jūs varat darīt, ja jūsu vecāki nevar nopirkt jums jaunu formastērpu vai supermodernus zābakus! Ar to vien dažkārt pietiek, lai iekristu nepopulāro kategorijā, pat ja esi izcils.

Ko darīt?

Ja neesat īpaši uzmanīgs, nekavējoties sāciet rūpēties par sevi! Ievērojiet, cik glīti meitenes izskatās, kā sapinas matus, kāds ir apavu stāvoklis, cik rūpīgi tiek gludinātas viņu skolas formas. Un mēģiniet (tikai katru dienu!) izskatīties vienādi. Jau pēc trim nedēļām tas kļūs par ieradumu.

Ja problēma ir tikai drēbēs, kas ir tālu no jauna, tad to ir viegli novērst. Protams, meitenēm no turīgām ģimenēm ir daudz vieglāk izskatīties pievilcīgi. Bet arī jums viss nav zaudēts. Galu galā ir daudz iespēju pat vecai kleitai piešķirt pienācīgu izskatu. Ja iemācīsies to darīt, iespējams, ka izskatīsies ļoti glīti.

Iemesls numur 8

Jūs mācāties ar bērniem, kuru vecāki ir daudz turīgāki par jūsu. Klasesbiedri pastāvīgi lepojas ar jauniem iPhone modeļiem un citiem sīkrīkiem, un viņi uz jums skatās no augšas. Galu galā jums tā nav un nekad nebūs. Jūs jūtaties nelabvēlīgs un atstumts.

Ko darīt?

Ir divas izejas.

Pirmkārt. Piespiediet sevi mācībās un kļūstiet par izcilu studentu, kā arī reģistrējieties kādā sporta sadaļā un kļūstiet par reģiona vai reģiona čempionu. Tad, pateicoties saviem nopelniem, jūs psiholoģiski stāvēsit vienā līmenī ar bagātu cilvēku bērniem.

esotrais – doties uz skolu, kurā mācās tādu pašu “parasto” cilvēku bērni, kā tavi vecāki.

Iemesls #9

Tu esi neglīts.

Protams, tā ir traģēdija, īpaši meitenei. Un tas nav īpaši patīkami, ja zēnam ir nepievilcīgs izskats. Vai arī kāds fizisks defekts. Pieņemsim, ka viena kāja ir īsāka par otru vai tamlīdzīgi.

Ko darīt?

Pirmkārt, jāsamierinās ar to. Galu galā, tāpat neko nevar labot. Pie plastikas ķirurga zem naža nepaiesi?! Varbūt, kad izaugsi liels, pieņemsi šādu lēmumu, bet tagad…

Protams, jums ir grūtāk nokļūt līdz vienam no pirmajiem soļiem nekā puišiem ar skaistu izskatu, taču tas ir iespējams. Kas tam vajadzīgs? Ir labi mācīties un būt ekspertam kādā jomā. Tas ir, zināt kaut ko daudz labāk par citiem. Tad klasesbiedri neviļus vērsīsies pie jums pēc padoma un, visticamāk, nepamanīs jūsu neglītumu. Vai varbūt jūsu īpašā deguna, mutes vai acu forma ir jūsu izceltā vieta? Galu galā ar to jūs atšķiraties no citiem! Tātad, vai ir vērts uztraukties?

Iemesls numur 10

Jūs pārcēlāties uz citu skolu.

Šis ir nopietns pārbaudījums ikvienam. Nav svarīgi, kā tas notika: jūs bijāt spiests pamest iepriekšējo "pēc paša vēlēšanās" vai tāpēc, ka vecāki pārcēlās uz jaunu rajonu vai citu pilsētu.

Ko darīt?

1. iespēja

Ja jūs tikāt nomocīts, ka nolēmāt, ka jums steidzami jāmaina skola, simts reizes padomājiet par to, kas to izraisīja. Varbūt tas esi tikai tu?

Un, starp citu, kā tu mācies? Ja dodaties no D uz C, tad maz ticams, ka jaunajā vietā pret jums izturēsies ar cieņu (kā gan lai neatgādinātu, ka vienkārši labi jāmācās).

Šajā gadījumā jums nekavējoties jāpanāk studijas. Varbūt jums nebūs jāmaina skola.

2. iespēja

Jūs nonācāt jaunā skolā, jo jūsu vecāki pārcēlās uz citu rajonu vai pilsētu.

Ja iepriekšējā skolā bijāt vadošā amatā, tad visticamāk jums būs diezgan viegli iekļauties jaunajā komandā, jo jums nav problēmu ar mācībām vai komunikācijas prasmēm.

Jebkurā gadījumā (tas attiecas arī uz situāciju, kad brīvprātīgi nolēmāt mainīt skolu), nemēģiniet ar kādu draudzēties jau no pirmajām studiju dienām. Pirmkārt, aplūkojiet tuvāk apkārtējos.

Mēģiniet radīt cieņu pret sevi jau no pirmajām dienām: neļaujiet viņiem par jums smieties, aizvainot un vēl jo vairāk – pārvērst par grēkāzi!

Kopumā zēnus interesē jaunā puiša cīņas īpašības. Un ir iespējams, ka viņi sāks jūs apzināti mocīt, lai pārbaudītu jūsu vērtību. Sagatavojieties tam, ka jums var nākties cīnīties. Viņi pārtrauks jūs mocīt, un jūsu autoritāte klasē nekavējoties palielināsies.

Ir labi, ja jums ir humora izjūta. Šādus cilvēkus mīl, un viņi ātri pievienojas komandai.

Tas ir divtik labi, ja jums ir kāds hobijs, un vēl labāk, ja jums tas arī ir izdevies. Tad pāreja uz jaunu kolektīvu tev būs pilnīgi nesāpīga!

3. iespēja

Ja tu esi meitene

Meitenēm, tāpat kā zēniem, ir svarīgi labi mācīties.

Jaunā klase to uzreiz novērtēs, īpaši skolotāji.

Un ļoti svarīgi ir arī kopts izskats. Puika var tikt vaļā ar nekoptību drēbēs, bet meitenei tas ir nepiedodami! Tāpēc, ja vecajā skolā īsti par sevi nerūpējies, tad jaunajā mēģini būt uzmanīgs jau no pirmajām dienām.

Ja esat no vairāk vai mazāk turīgas ģimenes, ja jums ir skaista seja, dārgi zābaki un skolas forma no kaut kāda super auduma, tad sagatavojieties, ka daudzi jūsu klasesbiedri par to nebūs priecīgi. Īpaši vietējās skaistules. Galu galā viņiem ir reāli draudi zaudēt savu statusu. Tāpēc ģērbieties pieticīgāk.

Un vēl viena lieta: nemēģiniet iegūt draugus pēc iespējas ātrāk, nesakiet pārāk daudz. Atcerieties, ka starp meitenēm ir nodevīgas būtnes, un jūsu runīgums var jums ļoti kaitēt. Un, protams, nebrīnieties.

Kā jūs zināt, viņiem nepatīk spītīgs cilvēks, un ar šo īpašību jūs varat viegli ieņemt atstumtā pozīciju.

Universāli noteikumi jaunpienācējiem

Noteikuma numurs 1

Sākumā mēģiniet pārāk neatšķirties no vispārējās klases populācijas. Tad, kad tu kļūsti savējais, vari parādīt savu individualitāti. Pagaidām esiet visādā ziņā kā visi pārējie.

Noteikuma numurs 2

Neuztveriet to personīgi, ja kāds uz jums tā neskatās. Tu vēl esi jauns, viņi tevi pēta. Bet jūs ne vienmēr būsiet jauns. Paies mēnesis vai divi, un tu kļūsi vecs.

Drīz pasaka stāstīs, jā…

Paturiet prātā: tas, kas šķiet viegli uz papīra, nav tik viegli īstenojams. Kā saka, drīz pasaka tiek izstāstīta, bet ne drīz darbs tiek darīts. Esiet drosme (galu galā, meklējot iemeslus savam neapskaužamajam stāvoklim klasē, jums par sevi būs jāuzzina dažas diezgan nepatīkamas lietas), apņēmība un pacietība. Es atkārtoju: būs daudz labāk, ja jūs piesaistīsit psihologa palīdzību. Speciālists daudz ātrāk novedīs pie mērķa. Bet jebkurā gadījumā negaidiet tūlītējus rezultātus. Attiecības ar klasesbiedriem veidojušās gadu gaitā, un vienā stundā visu izmainīt nav iespējams. Lai gan viss var notikt. Lūk, piemēram, kā stāsts beidzās Fedjas Fedičkinas klasē.

Mūsu 6 “B” (beidzas)

Nākamajā dienā pieķēru brīdi, kad garajā starpbrīdī klasē nebija palicis neviens cilvēks, ātri pievienoju vatmaņa papīru ar uzlīmētām fotogrāfijām (galu galā beidzās ar fotoreportāžu!) sienu un izgāja koridorā. Pie loga, kā vienmēr, klusi un neuzkrītoši cilvēki čukstēja (autors acīmredzot domā peles).

Pirmie klasē ienāca Dvorņikovs un Vtorņikovs. Tad – neuzkrītošs. Pēc tam – daži neuzkrītošāki. Tad – Ivanovs. Toreiz es nolēmu, ka, iespējams, ir pienācis laiks aplūkot savus darbus.

…Ap vatmana papīru bija ļaužu pūlis.

– Un šeit! Skaties, Ivanov! – Dvorņikovs sajūsmā iesaucās. – Viņš kā vienmēr pastiepa roku un ved! Ha ha! Lieliski!

Šajā laikā Jūlija ienāca klasē un, kā parasti, pagrūda visus malā, piegāja tuvāk fotogrāfijām. Viņa droši vien nevarēja sagaidīt, kad atkal varēs sevi apbrīnot. Kāds iesmējās. Salīdzinājumā ar tiem, kas entuziastiski un pašaizliedzīgi krīta un vāca lapas, Jūlija, stāvot pie bērza ar skatienu debesīs, izskatījās vienkārši smieklīgi.

– Kādas muļķības! – Džūlija dusmīgi sacīja un pagāja malā.

– Dodieties, cilvēki, nīlzirgs nāk jums pretī! – ar savu parasto smieklīgo joku viņš ielauzās Miļņikova klasē un apstājās. Pirmkārt, tāpēc, ka neviens nesmējās, otrkārt, visi pagriezās un sāka uz viņu īpaši skatīties.

– Kas tas ir? – Miļņikovs apmulsa un devās pie sienas. Kamēr viņš skatījās uz fotogrāfijām, visi turpināja viņu skatīties. Un tam bija iemesls! Es ievietoju visas bildes, kurās bija redzams Miļņikovs darbā. Izrādījās, ka tad, kad viņš nerīkojas kā bufons, viņam ir ļoti skaista, garīga seja!

Miļņikovs apsēdās pie rakstāmgalda un, dīvainā kārtā, klusēja, līdz atskanēja zvans. Tikmēr pārtraukums beidzās, un visa klase jau bija pārpildīta pie sienas.