Pusnakts akadēmija. Dzimis pusnaktī

Es no kopējā skapja izņēmu formas tērpu, ko man vakar uzdāvināja kurators.

– Ej, protams. Satiec mani ēdamistabā.

Paķērusi savu palātu, kurai viņa vai nu rakstīja kursa darbu, vai taisīja laboratoriju, rudmate kā viesulis izskrēja no istabas. Es tikai pakratīju galvu un pasmaidīju, pieskatot viņu.

Vispār man iedeva trīs ikdienas apģērbu komplektus. Pirmais ir sarkans un melns: melns apkakls, melnas bikses un bordo jaka. Otra ir pilnīgi melna – sporta, kas sastāv no biksēm un T-krekla ar garām piedurknēm.

Bet es grasījos valkāt trešo.

Tas sastāvēja no vienkārša balta krekla, zilas jakas, īsiem svārkiem un pieskaņotas kaklasaites. Šķiet, ka tas ir stingri, bet ne pilnībā oficiāli. Drīzāk ļauns.

Pārģērbusies, dāvāto mīksto čībiņu vietā uzvilkusi kedas, izgāju koridorā. Sasveicinoties ar mūsu stāva kuratori, es labprātāk ātri paslēpos no viņas skatiena, jo Mademoiselle Ornina Welby pilnībā attaisnoja savu vārdu.

Tumšmataina, brūnacaina, nedaudz uz auguma un apmēram mana auguma. Viņa radīja patīkamu iespaidu, līdz atvēra muti. Sieviete no visas sirds kliedza uz saviem apsūdzībām, īsti nesapratusi, kuram taisnība un kuram nav.

Bet tas bija tieši viņas darbs. Disciplīnas saglabāšana bija iemesls, kāpēc viņa bija šeit, pirmkārt. Tomēr viņu tikpat labi varētu saukt par uzņēmuma vadītāju. Gultas veļa, dvieļi, saimniecības preces un formas tērpi – viņa bija atbildīga par to visu, kā arī par mēbeļu drošību un remontu mūsu istabās.

Bet pats galvenais ir tas, ka viņa bija tā, kas izlēma, kurš saņems atļauju apmeklēt pilsētu. Vienreizējās ieskaites skolēni saņēma tikai par labām atzīmēm. Par to uzzināju, kad vakar palūdzu atļauju uz kādu laiku paņemt manā kabinetā mācīties. Es mēģināju krāpties, bet viņi man vienkārši iedeva veselu kasti ar visu nepieciešamo.

Tad es nolēmu iet citu ceļu. Viņa lūdza mani uz stundu palaist cilvēku pasaulē, lai iedotu mammai svarīgus dokumentus, kurus viņa bija aizmirsusi manā mugursomā, kas bija meli. Bet viņai atkal tika atteikts. Jo man vēl nebija dunča – raganu apburta artefakta.

Tas tika izsniegts visiem maģistrantiem, un tikai ar tās palīdzību varēja atvērt eju uz Gaismas pusi, izmantojot pilsētas bibliotēkas otrā stāva durvis.

Tiesa, bija arī cits veids, kā tikt uz otru pusi – kopā ar skolotāju uz praktisko nodarbību. Tas ir, lai ko arī teiktu, pašreizējos apstākļos man bija tikai viena iespēja – studēt. Protams, ja vien es neizdomāšu ko citu.

Pagājis garām kāpnēm, es kopā ar citiem pirmā kursa studentiem izkāpu uz neliela lieveņa. Es jutos neparasti, izejot zem zvaigžņotajām debesīm. Ķermenis teica, ka ir agrs rīts, bet acis redzēja ko citu – cietu tumšu audeklu un mēness neesamību. Un arī laternas, koki un aptumšotas takas starp ziedošiem krūmiem un glītām puķu dobēm.

Gaiss smaržoja pēc kaut kā salda, bet neuzkrītoša. Nelielais vēsums ķermeni neierobežoja. Gluži pretēji, es sajutu to svaigumu, kas rodas agrā vasaras rītā, kad dienas putekļi vēl ir pienagloti pie ceļiem.

Es jutos lieliski. Pirmo reizi neuzliku objektīvus, un bez tiem likās, ka es pat varētu redzēt skaidrāk, asāk. Un es elpoju pavisam savādāk – brīvāk, it kā beidzot no kakla būtu noņemta virve, pie kuras bija piesiets smags akmens.

Vienīgais, kas šorīt aptumšoja, bija domas par mammu. Es patiesi cerēju, ka pirms satikšanās ar mednieku viņa izlems vispirms uzkrāt spēkus. Pēdējo reizi viņš nebija mūsu dzīvē sešus mēnešus, kas nozīmē, ka man bija pietiekami daudz laika atgriezties pie viņas.

Jums tikai precīzi jāizdomā, kā to izdarīt.

Ēdamistaba atradās galvenās ēkas otrajā stāvā. Bet, lai tur nokļūtu, bija jākāpj pa citām kāpnēm. Tam arī ieauga saknes un zari tieši sienā, bet šodien es staigāju pa to bez bailēm. Bet vakar…

Gaidot, ka uz servēšanas galdiem ieraudzīšu asinis augstās glāzēs, desertā jēlu gaļu un smadzenes, piecēlos bez pārlieka entuziasma. Nirels teica, ka vampīriem vairs nevajag sakost cilvēkus, taču viņš neteica, ka vampīri tagad asinis vispār nedzer.

Bet viņi nedzēra. Precīzāk, viņi dzēra, bet ne asinis. Uz paplātes bija glāzes tējas, kafijas, kompota un vienkārši ūdens, no kuriem izvēlēties. Turklāt šodien brokastīs šie dzērieni tika papildināti ar pienu un, spriežot pēc krāsas, dzeramo jogurtu. Putras, olu kultenis, omlete, graudaugi, svaigi dārzeņi, vienkārši salāti. Ja vēlas, var paņemt siera kūkas, pankūkas, gabaliņu sviesta un maizi.