Svētītais ledus. Nemirstīgo vēlmes

5. nodaļa

Bērnu asaras plūst no iekšpuses

"Sīkāk par visu pastāstīšu, kad visi pulcēsies birojā, tāpēc iesaku uzgaidīt tur, un paziņošu visiem pārējiem, kam tik izšķirīgā brīdī ir paradums uztraukties par sev tuviem cilvēkiem." Priecāšos, ja Jūs laipni palīdzētu mūsu viesiem adaptēties akadēmijā.

Negaidot nekādu skaidru reakciju, viņš ātri devās tālāk, atstājot tikko kaltajiem skolēniem pašiem izdomāt, pa kurām kāpnēm jānokāpj, lai nokļūtu īstajā vietā. Mirela un Irisa vienojās par palīdzību citiem un drūmi saskatījās. Vai meitenēm pašām nebija vajadzīgs kāds, kas integrētos vietējā sabiedrībā? Akadēmijā viņi paši bija nelūgti viesi, un princese uzņemšanas dokumentos nevarēja atcerēties punktu par ceļa staba vietu jaunpienācējiem no citām valstīm.

"Pat kurators vēlas, lai tu būtu man tuvāk, ragana." – Darens sapņaini ievilka.

Pūķa vārdi lika Mirelam neapmierināti paskatīties viņa virzienā un novēlēt, lai šī mācību iestāde sagrautu, tomēr šis lāsts nekādā gadījumā nebūtu piepildījies, un vēlāk meitene pati vairs neatcerēsies savus veltīgos vēlējumus izdzēst akadēmiju no skolas kartes. valsts.

– Viņi satiekas? – Zārs klusi jautāja, tuvojoties man un Seram, kad mēs devāmies lejā pa kāpnēm.

– Vai arī viņi vēl nav vienojušies par savstarpēju saistību kopumu? – El jautāja.

"Šobrīd tas vairāk atgādina otro iespēju." – Serams iesmējās, atverot masīvās durvis un izlaižot mani pa tām. "Es iesaku mums stāties vienā rindā, jo mums paveicās pēkšņi atrast labu kompāniju." Pie mums noteikti nebūs garlaicīgi, es jums to apsolu. – Viņš pagriezās pret brāļiem.

– Vai tas nozīmē, ka jautājums jau ir atrisināts un mums nav balsstiesību? – Mira bija sašutusi.

Princis paskatījās uz viņu un paraustīja plecus, tādējādi dodot viņai tiesības izvēlēties un it kā sakot, ka negrasās nevienu piespiest. Viņam nebija jāļaujas raganas kaprīzēm, ar to bija jātiek galā brālim, viņam toreiz vajadzēja mēģināt iekļūt princeses iekšējā lokā, bet viņa galvā pūķis jau bija izspēlējis pāris iznākumus un viņam bija vairāki dublieri. plāniem.

"Man tas ir nedaudz skaļš, bet tas ir diezgan labi." – Īrisa sacīja princim un paspēja klusi apklusināt savu draugu. "Un bez jums mēs šeit nevienu nepazīstam."

Vai arī neviens viņus nezina, šī ir tēma pavisam citai sarunai. Kamēr viņi izvēlējās sēdvietas, Darens nesekmīgi mēģināja pierunāt Miru, un mazais birojs pamazām piepildījās ar cilvēkiem.

– Es esmu Džulians Batižs. Sauc mani par kuratoru Batižu. Mēs tiksimies nedaudz vēlāk, un tagad es jums pastāstīšu nedaudz par akadēmiju. – viņš teica, stāvēdams uz kāpnes aiz tribīnes.

Ko viņš par akadēmiju varētu pastāstīt topošajiem aristokrātiem, kuriem par šo vietu jau bija ausis šķindojušas? Tipiska informācija no bukletiem un vēstures grāmatām? Tas tika atvērts pirms daudziem gadiem īpaši apdāvinātiem cilvēkiem valstībā. Tomēr vēlāk metropoles aristokrātija sacēlās, uzskatot, ka viņu bērniem tiek atņemtas un ierobežotas viņu tiesības. Dažādu publisku personu spiediena ietekmē visus sāka pieņemt akadēmijā, un tas noveda pie tā, ka nevienu vairs neinteresēja studentu spējas un talanti.

Pamazām akadēmija sāka sastāvēt no izrādes, kas ilga vairākus gadus. Pat tas, ka fakultātes atradās dažādās ēkās un tās savienoja tikai ejas, mazajiem sirsnīgu piedzīvojumu meklētājiem īpaši netraucēja atrast piemērotus laulāto kandidātus. Kā jūs varētu nojaust, ne visi šeit ir absolvējuši. Daži atrada jaunus turīgus radiniekus ar labiem ciltsrakstiem un lieliskiem sakariem.

Tas viss saniknoja karali, kurš veica šīs vietas reorganizāciju, taču, lai visu mainītu, vajadzēja atsijāt jau akadēmijā uzņemtos, kā arī mainīt visu mācību programmu un pasniedzēju sastāvu, tai skaitā. Desmonds to slepus plānoja jau gadu, gatavojoties tuvākajā nākotnē nokāpt akadēmijā ar jaunumiem. Nevarēja kāds par visu ātrāk uzzināt un sapulcē šo jautājumu izvirzīt. Mēģinājumi mainīt pamatus, kas bija izveidojušies viņa priekšgājēju valdīšanas laikā pēc viņa kāpšanas tronī, neizraisīja labu reakciju, taču vīrietis grasījās visas struktūras pakļaut globālām reformām, nedomājot atstāt saviem bērniem valsti ar problēmas, kas viņam nebija piemērotas. Tagad bija īstais brīdis tam, jo paši pūķi pirmo reizi izvirzīja jautājumu par attiecību uzlabošanu starp valstīm un personīgo atbalstu Koltu klanam.

Pēc kuratores teiktā, sanācis, ka daudzpusējās attīstības un komandas saliedētības labad nodarbības apmeklēs dažādu fakultāšu maģistri. Sākotnēji kuratora Batiža vadībā tiks apmācīti pirmā kursa studenti. Viņam ar testu un aptauju palīdzību būs jānosaka katra skolēna zināšanu līmenis.

Turklāt vīrietis lūdza raganām pirms pārcelšanās uz galveno fakultāti sūtīt savus pazīstamos uz mājām vai ievietot atsevišķās kastēs Raganu fakultātes maģistra uzraudzībā. Tas tika darīts pārējo studentu drošības labad, bet acīmredzot stipri sadusmoja raganas.

"Iesaku rūpīgi izlasīt akadēmijas statūtus, lai nenokļūtu nepatīkamā situācijā." – beidzot teica kurators, tādējādi pieliekot punktu atklāšanas runai.

"Cik skaisti teikts. Nepatīkama situācija. Ja nu vienīgi tētis mani lamātu tikai par viņiem. Ak, sapņi! – Princese domājot nepamanīja, kā nodarbības aizlidoja, un kuratore tobrīd paspēja aiziet.

– Vai tu šovakar dosies ar mani pastaigāties? Darens Mirels ieteica.

– Labi. Pietiekami! ES iešu! Beidzot liec mani mierā. – viņa neizturēja.

– Tagad pirmais randiņš ir kabatā, un tad jau pirms kāzām varat plivināt spārnus. "Viņš sapņaini nopūtās un piemiedza viņai aci. Mirelle uzmeta viņam smagu skatienu un, paņēmusi savu draugu, kuram tik tikko bija laiks atvadīties no puišiem, izgāja no kabineta.

“Viņš jautāja piecas reizes, un es piekritu tikai viņa neatlaidības dēļ. Vairāk ne. – viņa viņai apliecināja.

Vakarā, palikusi viena ar saviem pazīstamajiem, Īrisa nolēma izklaidēties. Cenšoties padarīt dizainu pēc iespējas reālistiskāku, meitene izveidoja Fox un Cas ledus figūras. Viņa vēlējās, lai katra detaļa izskatītos īsta. Lai gan lielo figūru izgatavošana bija salīdzinoši vienkārša un daudz ātrāka, mazās bija daudz rūpīga darba un prasīja daudz laika, tāpēc nodarbība viņai aizkavējās. Neskatoties uz visām grūtībām, princese bija apņēmības pilna savu darbu pabeigt. Viņa zināja, ka rezultāti būs pūļu vērti.

– Un kas? Vai mums vajadzētu arī doties uz zoodārzu? – Lapsa bija sašutis, cenšoties nekustēties, lai nesabojātu saimnieces izskatu. – Nosaldē šo ģēniju. Ja esmu būrī, es ceru redzēt statuju, kas izgatavota ar jūsu rokām. Es tevi vērošu un nolādēšu. – pūkains dzīvnieks un čīkstošais sikspārnis bija sašutuši. – Mani mierina viena lieta – Kasa cieš vairāk, viņai vēl jāatrod kopīga valoda ar pūķi.

–Vai esi pārliecināts, ka viņi būs kopā? – Īrisa viņam šaubīgi jautāja, atceroties šo pāri.

– Es varu derēt uz visu, ko esmu ieguvis šai dienai. Mēs tiksim uz viņu kāzām ātrāk, nekā jūs domājat. Es ticu viņam. Viņš izpeldēs pa indīgo, vētraino upi un nokļūs šīs raganas bez dvēseles sirdī. "Par saviem vārdiem Lapsa gandrīz dabūja ar nagiem pa ausi, bet veiksmīgi no tās izvairījās, laizot draudzenes purnu.

"Es nezinu, kā viņi grasījās kontrolēt dzīvnieku klātbūtni raganās, bet, ja kaut kas notiek, paslēpiet arī viņu." Jūs nevarat atklāt vai ievietot kaut kur nezināmā vietā.

Blāvs klauvējiens pie durvīm lika Irisai saraustīties. Tas kļuva par liktenīgu notikumu viņas radīšanai, un tas sadalījās mazos fragmentos. Klusi veidojot nogurušu seju, viņa nolēma noskaidrot, kurš uzdrošinājās paspilgtināt viņas nosacīto vientulību. Pirmais pieņēmums, ka tas varētu būt Serams, tika nekavējoties noraidīts, jo viņš, visticamāk, neizlems ierasties šādā laikā.

– Es atnācu, lai precizētu vienu punktu. Vai drīkstu ienākt? – viņa dzirdēja, tiklīdz atvēra durvis. Meitene nekad nebija gaidījusi, ka mūsdienās pret potenciālajiem sāncenšiem izturas ar tādu cieņu.

– Nāc iekšā. “– princese atbildēja, samierinoties ar situāciju, un tikai tad pamanīja, ka no pazīstamajiem nav palicis nekādas pēdas.

– Ardana. – meitene draudzīgi iepazīstināja ar sevi. – Tūlīt ķeršos pie lietas. Jūs droši vien jau saprotat, kāpēc es atnācu. Vai jūs apgalvojat, ka ir pūķi? – Viņa jautāja, savilkdama krāsotās lūpas.

Pārsteigta par viņas intensitāti, Īrisa pārsteigta pamāja ar galvu. Viņa noteikti nepretendēja uz pūķu rokām un sirdīm, jo viņu vairāk interesēja viņu dzimtene nekā viņas ģimenes stāvoklis.

– Vai Darens Eirans skrien pēc tavas māsas? Cik tās ir nopietnas? – Ardana turpināja viņu pratināt.

Princese nezināja, cik nopietni bija pūķa nodomi, un maz ticams, ka kāds cits, izņemot viņu pašu, to varētu zināt. Viņa bija pārliecināta, ka, ja viņš uzlūkos raganu kā pagaidu rotaļlietu, viņš ar to neiztiks. Nomurminājis, ka no tā, kā pūķis uzvedas, viss ir diezgan nopietni, Ardana jautāja, vai Īrisa zina, vai jaunākajam princim ir kāds.

– Viņš ieminējās, ka kāds viņam atbild un gaida mājās. – princese atbildēja, paraustīdama plecus.

– Cik skumji, ka viņiem jau ir izdevies iegūt pāri. Paldies, ka neaizvedāt mani prom, tiklīdz es to redzēju. Ardana noteica, noteikti šokējot Īrisu.

– Un tas viss? – viņa nāca pie prāta.

– Ko tu gaidīji? Ainas ar izrautiem matiem un kliedzieniem: “Atdod!”? – meitene pasmaidīja.

Pēc Irisa domām, tas tā patiešām varētu būt. Viņa jau vienreiz bija redzējusi līdzīgu ainu. Dāmas šķīra viss pūlis, un svētlaimīgais un noraizējies vīrietis stāvēja malā, līdz viņu pārņēma sieviešu dusmas. Viņš toreiz ļoti cieta.

– Mēs esam civilizēti cilvēki. Kāpēc bezjēdzīgi strīdi? Acīmredzot jūs maz interesējaties par dažādām rasēm. Pūķus nevar savaldzināt vai atgrūst. Tas ir neiespējami un absolūti bezjēdzīgi. Mans attālais radinieks apprecējās ar pūķi, tāpēc es kaut ko dzirdēju no viņas. Karš var sākties pār elfu, ja Eijass neizbēgs pirmais. Viņš ir sāpīgi kautrīgs. – Ardana viltīgi pasmīnēja. – Atcerējos! Esam vienojušies ar virtuves darbiniekiem, lai jums nebūtu jāuztraucas par savu pazīstamo pabarošanu, ja nepieciešams. Tas bija jauki ar jums iepazīties. Uz drīzu tikšanos, Lisa Stoks.

– ES arī. – Īrisa lēni atbildēja, uz ko Ardana pavirši pasmaidīja un pameta viņu. Pēc kolektīvas pārliecināšanas Mirela nolēma viņai pastāstīt, kas tajā vakarā notika. Viņa precizēja, ka vispirms viņi devās uz restorānu.

"Es izmisīgi nevēlos nekur iet ar viņu. Viņš ir pārāk uzstājīgs un… jauks. Ja es nevarēšu sev palīdzēt un man viņš pārāk patīk, tad galu galā es būšu vienīgais zaudētājs. Man vienmēr teica, ka jebkurā situācijā man jāpaliek raganai. Vai es varu kādam pievilt? Vai man ir jābūt labai meitai visas ģimenes labklājībai?

– Ko jūs domājat par? “Darena balss viņu izvilka no sāpīgajām domām. "Atlicis tikai nedaudz pastaigāties, un mēs jau būsim klāt." Jautāju puišiem, viņi teica, ka ēdiens tur ir garšīgs.

– Vai prasījāt padomu, kur doties? “Meitene nesaprata, kāpēc viņš cenšas viņai izpatikt.

– Es negribēju jūs pievilt un nolēmu iepriekš noskaidrot labu iestāžu atrašanās vietu. Es gribēju šo vakaru padarīt nevainojamu.

– Jūs paveicāt labu darbu. – ragana viņu slavēja.

– Noteikti. Es ļoti uztraucos, vai jums viss patiks. – puisis teica. "Šī ir pirmā reize, kad kaut ko tādu piedzīvoju." Tas bija ārkārtīgi aizraujoši, bet tajā pašā laikā priecīgi par domu, ka es pavadīšu vakaru kopā ar jums. Tomēr baidījos, ka visu sabojāšu.

Pēc viņa atklāsmēm raganas krūtīs iesēdās patīkams saviļņojums un tāda siltuma vilnis, ka viņa uz brīdi nobijās no savām jūtām. Viņai nepatika šīs jūtas, tās pat sāpināja. Lai gan vecāki pret Irisu izturējās labi, viņai pietrūka mīļoto uzmanības un piekrišanas. Bērnībā Mirelle dažreiz pat domāja par to, cik lieliski būtu būt viņu meitai.

Ko darīt, ja viņas ģimene uzzina par viņu romānu? Vai Mirelle tieši tajā brīdī tiks ieslodzīta un spiesta pakļauties ģimenes gribai? Ko viņai darīt, ja viņa attieksme pret viņu liek viņai justies arvien nožēlojamāk?

Vakariņās Mira centās likt malā visas bailes un vienkārši labi pavadīt laiku. Darens viņai ļoti labi palīdzēja. Viņa joki neviļus lika viņai pasmaidīt, un viņa viņa sabiedrībā jutās tik šausmīgi ērti, ka negaidīti nolēma uzaicināt viņu pastaigāties pa parku. Pēc viņas vārdiem viņa acīs parādījās prieka dzirksti, un viņš laimīgi piekrita.

– Rādi ceļu, mana saule. – Viņš majestātiski teica, pārliecinoši paņemot Mirelu aiz rokas.

– Kāpēc saule? – viņa jautāja, nepadodoties viņa komplimentiem.

– Apžilbinoša, vienīgā, kas var sadedzināt. – viņš jokoja un iesmējās.

Vienā no savām bēgšanas reizēm no ģimenes dzīvesvietām viņa atrada šo vietu un atļāvās uz īsu brīdi iegrimt mājīgā miera un vientulības atmosfērā, ko viņa nevarēja atļauties ģimenes lokā, tāpēc šis parks viņai bija pazīstams.

Gludās takas, ko skaisti ierāmēja puķu krūmi, gāja dziļi caur kokiem. Likās, ka tu vari staigāt bezgalīgi un nekad neatrast vajadzīgo ceļu. Likās, ka tu būtu viens pats ar sevi, un nekas nevarētu traucēt šo laika mirkli, kas tev bija dots.

Viņi jutās tik ērti klusumā, kas starp viņiem radās. Viņi vienkārši gāja, nedomājot, kur tieši. Viņi saskārās ar vairākām mazām strūklakām, apkārt lidinājās gribas, un tajā brīdī šķita, ka pasauli piepildīja šis miers.

"Es saprotu, ka jums var būt bailes un šaubas, bet es ceru, ka man ir neliela uzticēšanās vieta." Es apsolu darīt visu iespējamo, lai jūs varētu man uzticēties, tāpēc padomājiet par mani. Kad es tevi redzēju, kā tu smaidīji un smējies, kā es noslīku tavās acīs un nevarēju atturēties. Es sapratu, ka pat tad, ja tu nebūtu tas pats, ko veidotāji man solīja, es nožēlotu, ka man tevis pietrūka. Es esmu nopietns un gaidīšu tik ilgi, cik nepieciešams, bet, lūdzu, neatgrūd mani. Es ļoti baidos tevi pazaudēt.

– Kāpēc tu nolēmi, ka es esmu tā? Ko darīt, ja jūs vienkārši kļūdāties? "Viņa paskatījās uz viņu ar satriektu skatienu. Tie bija pārāk mīļi vārdi tādai raganai kā viņa.

– ES nespēlēju. Nekad savā dzīvē neko tādu neesmu piedzīvojusi un nesaprotu, kā man uzvesties, lai tu mani nebaidītu un neienīstu. – viņš izpļāpājās.

– Esi tu pats. Manuprāt, tas ir… jauki. – ragana atzinās.

Darena sejā iedegās maigs, silts smaids. Viņš atpleta rokas, gaidot atbildi, uzskatot, ka Miras sirds ir vismaz nedaudz izkususi.

– Ne visu uzreiz, spārnotais. – meitene bija tēloti sašutusi.

– LABI. Atstāsim šo uz vēlāku laiku. Mēs pat vēl neesam atgriezušies, un es jau domāju, kur jūs aizvest nākamreiz. Mēs devāmies uz restorānu tikai tāpēc, ka nezināju, kas tev garšo. Tāpēc nekavējoties pastāstiet man, kas jūs interesē. Darens pārtrauca viņas domas. – Protams, izņemot mani. Viņš piebilda, viņa acis mirdzēja, kad viņa skatījās uz viņu.

– Silts vējš. – Mira pat nedomājot teica.

– Dievs, cik tu esi mīļš! – viņš teica un apskāva raganu pie sevis, nespēdams izturēt savas jūtas.

Kamēr Mirels mēģināja aptvert tikko notikušo, viņš nosēdināja viņu uz soliņa, joprojām turēdams viņas roku. Kādu iemeslu dēļ raganas sirds sāka pukstēt niknā ātrumā. Viņas tēla veidotā siena jau pašā sākumā saplaisāja, un tagad tā ir pilnībā sadragāta. Un tas viss bija viņa vaina. Kā viens pūķis var iznīcināt to, ko viņa ir uzbūvējusi kopš dzimšanas?

– Tātad tas ir vējš. – Darens domīgi ievilka. – Vai tu negribi lidot?

– Vai jūs domājat, ka es nekad neesmu lidojis? Es negribu tevi apbēdināt, bet es esmu ragana. Slotu es jau iegādājos, kad man bija septiņi gadi. – meitene atcirta.

– Tas nav viens un tas pats. Jums tas patiks, es apsolu. – viņš pārliecināja, redzot viņas skepsi.

Nedaudz sašaurinājusi acis, Mirela piekrita, taču viņa bija ziņkārīga, kā viņš to izdarīs. Darens lūdza viņu uzgaidīt mirkli un aplika savu jaku ap viņas vidukli, pirms pēkšņi paņēma viņu rokās un uzlidoja debesīs tik ātri, ka viņai nācās cieši satvert viņu, ne par ko vairāk nerūpējoties.

"Es pat neredzēju tavus spārnus." Jūs varējāt mani brīdināt! – ragana bija sašutusi, kamēr viņš pasmējās par viņas mēģinājumiem ciešāk pieķerties viņam. Pūķis tikai noslēpumaini pasmaidīja un lidoja augstāk, solot nākamreiz visu parādīt.

Ragana viņam neteica, ka nākamā reize varētu nebūt, jo viņai patika šādi lidot. Slota nebija ērtākais pārvietošanās veids, lai gan tā bija pilnīgi droša, taču ilgi lidot ar to nevarēja. Mirelle nevarēja pateikt, kas bija ērtāk vai drošāk Darena rokās, taču šī lidojuma būtība bija pavisam cita. Meitene saprata, ka sen nav lidojusi un bija aizmirsusi, cik skaisti ir naktī.

– Skaists. – viņa čukstēja.

"Jā, tas ir skaisti…" puisis čukstēja, lai gan nekas apkārt viņu neinteresēja.

Irisa cerēja dzirdēt romantikas vai vismaz komēdijas pilnu stāstu, taču diemžēl viņas cerības nepiepildījās.

– Pēc tam mēs mazliet pastaigājāmies, un te nu es esmu. – Mirela pēkšņi pabeidza.

“Cik ģeniāls stāstnieks! Viņa bija prom uz četrām stundām, un viņa man teica trīspadsmit vārdus, lai dotos gulēt. – Irisa bija sašutusi.

– Tava pasaka sastāvētu no diviem teikumiem. – princese nopūtās. – Labi, ja tu saki, ka nebija ne apskāvienu, ne skūpstu, tas nozīmē, ka tā arī bija. Ejam gulēt. “Piesarkusī Mirela Irisai bija kaut kas jauns un līdz šim nepazīstams. – Ar tevi viss skaidrs, jaunkundze!

6. nodaļa

Nekaitīgi sapņi kā iepazīšanās veids un mazas palaidnības

"Daži šeit ieradās tikai tāpēc, lai iepriecinātu savus vecākus. Lai gan apmācība šeit ir diezgan augstā līmenī, iesīkstējušo aizspriedumu dēļ pēc skolas beigšanas tevi uztver kā turīga vīra meklētāju, un pirmo iespaidu vairs nevar labot. Savas zināšanas un prasmes būs jāpierāda vēl ilgi. Es gribēju iemācīt sapņot, bet “izredzes satikt labu dzīvesbiedru ir pārāk mazas, lai ļautos šādām muļķībām”. – viņa atkārtoja mātes vārdus. Īrisa atcerējās Ardanas izrādi un šausminājās par vēlmi aizēnot savas ievērojamās prasmes.

– Kā likums, “labie vīri” dodas uz netiklības un izvirtības mājām. Tomēr šo vietu bieži vien viegli aizmirst. Mirela nobolīja acis. "Bet biežāk jūs tur sastopaties ar izcilām un gudrām dāmām."

– Kad tev bija laiks? Un viņa par to pat neteica ne vārda. Saukta arī par draudzeni. – princese bija sašutusi.

Sašutis, atbildot uz smieklīgajām apsūdzībām, Mirela bija gatava tieši tagad doties unikālā piedzīvojumā un jautāja, vai Ardana ir gatava viņiem pievienoties. Savādi, bet kurators Batižs veicināja viņu ciešo iepazīšanos.

Nebija palicis daudz laika, līdz pirmkursnieki iepazīstināja ar jauniem priekšmetiem un attiecīgi iepazina jauno meistaru, tāpēc tika nolemts viņus sadalīt nelielās grupās pa septiņiem līdz astoņiem cilvēkiem un katram piešķirt atsevišķu tēmu. Skolēniem pašiem bija jāsadala pienākumi, jāatrod informācija un jāprezentē visiem pārējiem atsevišķās nodarbībās. Katrai tēmai tika atvēlēta atsevišķa diena, tāpēc uzstāšanās laikam nebija nekādu ierobežojumu. Tam vajadzēja būt viņu pārbaudes uzdevumam.

– Iesaku saprasties ar visiem savā grupā un darba laikā nelikt citiem neērti. Šajā laikā jūs esat brīvs no nodarbībām. Ērtības labad katrai grupai atvēlēju atsevišķas telpas, uz kurām bija norādīti dalībnieki uz durvīm. Šodien jūs varat apspriest visus jautājumus un iet katrs savu ceļu. Beigsim šeit.

Beidzot pēdējās divas nedēļas, ko studenti pavadīja bezcerīgā garlaicībā, tika atšķaidīta ar ko jaunu. Neviens nesaprata, kāpēc šīs nodarbības bija vajadzīgas. Diez vai kāds nebija mājmācības. Ja pūķi kaut nedaudz interesēja klausīties vairākas vīrieša mācītās disciplīnas, tad visi pārējie jau traki aiz garlaicības. Kurators Batižs neizjauca kompāniju, kas bija izveidojusies ap pūķiem, bet tomēr iekļāva vēl vienu dalībnieku.

Sēžot pie apaļā galda, Īrisa vēroja, kā visi ieņem vietas, un mēģināja atcerēties kādas baumas par Ardanas ģimeni. Viņai nebija informācijas par izciliem viņas ģimenes nopelniem. Tāpat kā daudzas citas meitenes, Ardana šķita parasta, taču pēc viņu personīgās sarunas viņu un Mirelu vairs neuztvēra kā ienaidniekus, taču neviens viņām arī neuzspieda kā draugus. Visi mierīgi sadzīvoja. Pēc princeses novērojumiem, Ardanai izdevās kļūt par autoritāti citu acīs, un viņi nesteidzās atklāti konfliktēt. Interesanti, neparasti, pareizi…

– Kāda ir mūsu tēma? – El jautāja.

– Jāizvēlas pasākums, kas atspoguļo tradīciju vai kultūru aizgūšanu no citām tautām.

Ardana ieteica paņemt kaut ko no pūķu un cilvēku vēstures, kam visi piekrita, un Zars ieteica pirmo, kas viņam ienāca prātā – leģendu par nāves dieva māsu, kura viņu gāza.

"Es varu jums pastāstīt, ko mēs zinām par šo bezprecedenta gadījumu." – Serams teica.

Nāves dievs Arns bija neiedomājami cietsirdīgs un varens. Pēc tam, kad viņa māsa radīja spēcīgus un gudrus pūķus, viņš uzzināja, ka Sevada valda nevaldāma skaudība un nepatika. Arns nespēja samierināties ar to, ka spēcīgas būtnes viņu nepielūdz. Viņš nolēma atbrīvot uz tiem savas dievišķās dusmas, taču nespēja noturēties pie sava spēka. Debess debesis trīcēja, pasaule sašķēlās, un postījumi nonāca ne tikai pūķus, bet arī visas radības. Sevada raudāja tik izmisīgi, ka viņas asaras pamanīja pats Aruns, kurš iepriekš tās bija pametis. Tad viņš parādījās un nolēma sniegt palīdzīgu roku nāves dievietei, taču viņš pazaudēja galvu no Sevadas un nezināja, kā dzīvot bez viņas. Ārns apvainojās, ka viņa viņu iemainīja pret kādu citu. Tad viņš atstāja šo pasauli, paņemot līdzi savas dusmas. Aruns palika pie savas mīļotās, un viņi joprojām tā dzīvo, mūs vērojot.

– Pūķi sākotnēji pielūdza dievieti? – Irisa jautāja.

– Jā. No paša sākuma mums bija viena dieviete, bet pēc tam, kad Sevada un Aruns mums atsūtīja Lielo pūķi, mēs sākām pielūgt abas. – Serams atbildēja. Pēc rakņāšanās viņas galvā princese nolēma, ka viņš domāja pūķa imperatoru.

Ardana nolēma piedāvāt savas spējas, lai rosinātu sapņus, bet diemžēl viņa nevarēja atveidot skaņas efektu, tāpēc viņai bija vajadzīgas īstas balsis. Kamēr visi par to domāja, Mirela paspēja izpļāpāt, ka viņa vārīs dziras, lai saglabātu spēku. Viņiem atlika tikai izvēlēties aktieru tēlus.

"Es jau zinu, kas būs skaistā nāves dieviete." – ragana deva mājienu, uzmetot skatienu draudzenei.

– Eh, es gribēju būt dzīves dievs. Tas būtu romantiski. Darens skumji nopūtās.

"Vēl viens vārds, un jūs iepazīsities ar pašu nāvi." – ragana viņu drūmi brīdināja.

"Labi, mana bezsirdīgā dieviete." – Viņš teica, nolaižot skumjās acis pret grīdu, lai gan viņa svētlaimīgais smaids runāja pats par sevi.

– Jāapkopo vairāk informācijas un jāsastāda scenārijs, taču visam vajadzētu iet labi. Vienkārši sadalīsim lomas. Mums vajag trīs, vai ne? – El jautāja, bet Serams pamāja ar galvu.

– Sevada, Arns un Aruns. Kurš vēl? – Mirels jautāja, izdzirdot atbildi, ka bez dieviem vajadzīgs arī Lielais pūķis. Visi domāja, ko tieši viņš darīja.

“Dievi nevarēja mūs tieši ietekmēt un varēja tikai novērot un kontrolēt apkārt notiekošo. Ar to nepietika, lai atjaunotu patiesu mieru. Tāpēc Lielais pūķis kļuva par starpnieku starp cilvēkiem un dieviem. Mēs zinām tikai to, pārējais ir noslēpumā tīts, un daudzi vēlētos no pirmavotiem uzzināt, kas īsti notika, bet diemžēl tas nav iespējams.

Tā sākās viņu neaizmirstamie mēģinājumi. Zar kļuva par nāves dievu, Elsu kļuva par Arunu. Serams saņēma Lielā pūķa godu. Kurš varētu par to šaubīties?

– Mēģiniet iejusties ritmā. Es nevaru visam izsekot un joprojām pielāgoties jums. Man jākontrolē visi pārējie procesi. Tāpēc, lūdzu, mēģiniet ierasties laikā. – Ardana bija nedaudz nokaitināta, visi jau bija noguruši no neskaitāmajiem mēģinājumiem visu padarīt perfektu, kā katrs savā galvā iedomājies.

Diemžēl mēģinājumu laikā nemitīgi radās kādas problēmas, un, ja sākumā bija kļūda vienā vietā, un viņi to izlaboja, tad radās cita, pavisam citā vietā, kas iepriekš šķita nevainojama. Tā rezultātā Mirela un Ardana viens pēc otra sāka zaudēt pacietību, un ragana sēdēja, smagi nopūšoties un klusi skatījās ārā pa logu. Viņa aktīvi sacerēja lāstus.