No mīlestības līdz naidam… un atpakaļ

***

Marta visu laiku greizsirdīgi vēroja Karpenko ģimeni, kas dzīvo pārāk labi, pārticībā, mierā un klusumā. Un viņu meita ir izcila studente, un pirmais skaistais puisis šajā rajonā un apskaužams līgavainis vajā viņu. Un viņai bija jāstrādā šajā nolādētajā tirgū, lai kaut kā izdzīvotu. Kā būtu, ja Anna viņai palīdzētu, kad viņas vīrs nomira, ka Kapka pieskatīja meitu, kad viņa aizbēga uz citu randiņu, lai atrastu sev vīru. Tātad, ja viņa varētu aizņemties naudu no Ankas un neatdot, ko viņa bieži izmantoja. Un šī laipnā dvēsele nekad pat nejautāja, kad Marta atmaksās parādu.

Reizēm viņa savu paziņu vidū izplatīja kādas baumas par šo ģimeni, bet lai Anna neuzzinātu, ka tā ir viņa, kas izdomājusi fabulu.

Sieviete redzēja, kā Maksims bija pret viņas saziņu ar sievu, taču klusēja. Anna, laipna dvēsele, viņai ticēja un bija gatava ticēt visam, ko viņa viņai stāstīja. Nezinot, kāpēc, viņa gribēja sastrīdēt Annas un Maksima ģimeni ar saviem radiniekiem, uzsākot dažādas baumas, taču tas viss bija bez rezultātiem. Viņi joprojām dzīvoja draudzīgi, satikās, ciemojās viens pie otra. Kad viņa šādās dienās ieradās pie Annas, viņa ar skaudību vēroja, kā radinieki komunicē, atbalsta un palīdz viens otram, kamēr viņai nebija pie kā vērsties. Viņa un viņas meita nevienam nav vajadzīgas.

Kad viņa uzzināja, ka pats Gļebs Pereverzevs, direktores dēls, ir pēc Kapkas, viņu atkal pārņēma briesmīga skaudība – kāpēc tas viss viņiem, bet viņai un viņas meitai ir vienalga? Un, kad Anna viņai lielījās, ka pēc skolas beigšanas viņas meita un šis izskatīgais puisis apprecēsies, viņa kļuva pavisam bēdīga, pat kādu laiku pārstāja iet uz viņu māju, kur vienmēr ar prieku ēda Annas piedāvātās vakariņas. Bet negaidīti viņa uzzināja, ka Kapka un Gļebs ir sastrīdējušies. Tad viņa uzzināja, ka šis izskatīgais puisis krāpis Kapku ar draugu, un viņas dvēsele bija tik laimīga, ka viņa atkal pāris dienas neapmeklēja viņus, lai viņi neredzētu viņas apmierināto seju.

Viņa priecājās, kad Maksims nolaida Gļebu lejā pa kāpnēm un Capka kaut kur devās prom. Kāzu nebūs, viņa nolēma, un viņas skaudība par šo jautājumu nedaudz mazinājās. Lai gan es nesapratu puisi, kurš nepārtraukti klauvēja pie Karpenko dzīvokļa sliekšņa, cenšoties atrast Kapku. Vai tiešām tur bija tāda mīlestība? Tad viņa uzzināja, ka šis Kapkas draugs, ar kuru viņš krāpās, mēģināja puisi apprecēt ar sevi, taču viņai nekas neizdevās. Pats Gļebs tēvs sūtīja mācīties tālu, bet, kad viņš ieradās atvaļinājumā pie vecākiem, viņš pastāvīgi staigāja ap viņu māju.

Anna viņai stāstīja par pašu Kapku, ka meita devusies mācīties, lepojoties ar izcilajām mācībām, kas atkal izraisīja klusu skaudību Marfas dvēselē. Tikai tagad, kad Kapka pēc trim gadiem ieradās pie vecākiem, uzzināju, ka viņa mācās filoloģijas nodaļā un iet pēc diploma. Viņa sēdēja kopā ar viņiem pie galda un atkal nesaprata, kāpēc šai vienkāršajai, neinteresantajai meitenei tā paveicās. Un viņa tik ļoti gribēja viņai uzsist pa degunu, sākot stāstīt, cik skaista aug viņas meita un ka viņai ir lieliska nākotne, taču Maksims viņu pārtrauca un lūdza aiziet. Lai gan viņš to tieši neteica, Marfa saprata, ka viņa ir izdzīta no dzīvokļa. Viss kārtībā, viņa nelepojas, viņa aizies. Viņa atradīs citu iespēju kaitināt šos augstprātīgos cilvēkus.